2013. gada 12. jūlijā Jūrmalas pilsētas domes būvvalde izdeva būvatļauju Nr. 1351 sabiedrisko ēku (iepriekš restorāns „Korso”, „Septiņas māsiņas”) Jomas ielā 37, Jūrmalā rekonstrukcijai par tirdzniecības un pakalpojumu centru. Kaut arī minētā būvatļauja tika izdota „ēku rekonstrukcijai”, būvdarbu rezultātā esošās ēkas, kuras minētas Jūrmalas kultūrtūrisma maršrutos, tika pilnībā nojauktas.
2013. gada 31. oktobrī Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās Jūrmalas pilsētas domē un Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā ar iesniegumu, ar kuru lūdza atcelt būvatļauju un apturēt tās darbību.
Ar Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vēstuli Nr. 14-1/339 Jūrmalas aizsardzības biedrība tika informēta, ka tās 2013. gada 31. oktobra apstrīdēšanas iesniegums ir ticis nodots Jūrmalas pilsētas domei izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Minētajā vēstulē arī norādīts, ka būvatļaujas darbība ir apturēta ar 2013. gada 4. novembri. Līdz šim brīdim Jūrmalas pilsētas dome nav pieņēmusi nekādu lēmumu, bet prettiesiskā būvniecība turpinās. Prettiesiskas būvniecības kontrole un novēršana ir Jūrmalas pilsētas domes pakļautībā esošās būvvaldes inspektoru likumā noteikts pienākums. Tādējādi pretlikumīgi veikto būvdarbu pārtraukšana ir tiešs Jūrmalas domes pienākums, bet tā to apzināti nedara. Nelīdz arī vairākkārtēji iesniegumi Jūrmalas pašvaldības policijai, lūdzot nodrošināt likumību. Lēmuma nepieņemšana liedz arī Jūrmalas aizsardzības biedrībai vērsties tālāk Administratīvajā tiesā ar lūgumu par būvatļaujas atcelšanu.
Zīmīgi, ka Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centram tagad būs jākoriģē tās kultūrtūrisma maršruts „Majori – pilsētas sirds”. Ēkas, kuras pirmsākums ir 1870. gadā celtā Horna viesnīca, pēc tam 1930. gadā interjeru arhitektu Alfrēda Karra un Kurta Betges veidotā kafejnīca „Mascote” un tās, kuru mūsu dienās pazinām kā restorānus „Korso” un „Septiņas māsiņas” vairs nav. Nav nevis tāpēc, ka tās bija kļuvušas par graustiem, kādi lielā daudzumā „rotā” pilsētu, bet tāpēc, ka cilvēki, kuriem mēs esam uzticējuši vadīt šo pilsētu, ir zaudējuši pēdējās sirdsapziņas paliekas. Tā vietā, lai objektīvi kopā ar sabiedrību izvērtētu šī projekta lietderību, tā ir kļuvusi par atklātu šī projekta virzītāju.
Mums ir pamats domāt, ka tas viss ir noticis visnegodīgākajā veidā. Sākotnēji tas tika virzīts kā ēkas vienkāršotās renovācijas projekts „Biroja telpu pārplānošanai par veikalu telpām”, kas tiem, kuri painteresējās par šo projektu, neradīja nekādas bažas. Taču kādu dienu tas pēkšņi pārtapa par ēkas rekonstrukcijas projektu un dažu stundu laikā arhitektam kopā ar Jūrmalas domes pārstāvi, ierodoties tieši uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisijas sēdi, izdevās bez jebkādiem apliecinošiem dokumentiem pārliecināt komisiju, ka ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī un tādēļ nojaucama. Tā ir nepatiesība, jo visu laiku minētā celtne ir bijusi apsaimniekota un uzturēta, tajā atradās Hansabankas (Swedbank), vēlāk Krājbankas Jūrmalas filiāles. Tāpat arī ēkā atradās ēdināšanas uzņēmums un spēļu zāle.
Vēl zīmīgs ir fakts, ka būvtāfele ar informāciju par plānotajiem darbiem bija jāizvieto objektā triju dienu laikā pēc būvatļaujas izsniegšanas dienas, t.i., līdz 2013. gada 15 . jūlijam, bet tā tika uzstādīta tikai 2013. gada oktobra mēnesī un grūti pamanāmā vietā, ko apliecina kaimiņi. Iemesls ir pavisam vienkāršs - būvatļauju var apstrīdēt tikai mēneša laikā no tās izdošanas brīža, un projekta virzītāju interesēs bija pēc iespējas mazāk informēt sabiedrību. Savukārt, nosaukt jaunbūvi, kuras rezultātā tiek pilnībā nojaukta iepriekšējā ēka, par rekonstrukciju jau ir ierasts Jūrmalas domes paņēmiens.
Mēs aicinām jūrmalniekus būt modriem un nepieļaut, lai atsevišķu cilvēku alkatības dēļ mums būtu pamazām jāpazaudē viss, ar ko mēs lepojamies, – mūsu pilsētas dabas un vēstures vērtības.