Jūrmalas aizsardzības biedrība ir apsekojusi 30 no pēdējos gados ekspluatācijā nodotajām būvēm, kuru lietošanas mērķis ir viesnīca, viesu nams, atpūtas komplekss un tamlīdzīgi. Diemžēl tikai 9 no tām tiek lietotas atbilstoši šim mērķim, 15 ir dzīvokļu mājas, bet 6 - privātmājas vai juridisko personu īpašumi savām vajadzībām. To apstiprina arī zemesgrāmatu dati, kur īpašumu domājamās daļas atbilstoši ēkās reāli esošajam dzīvokļu skaitam tiek vai jau ir pārdotas atsevišķām fiziskām personām.
Mums ir pamats uzskatīt, ka Jūrmalas dome nevar nezināt par esošo situāciju un apzināti neveic nekādus pasākumus, lai novērstu šādu nelikumību, kaut arī likumi paredz pretējo. Dzīvokļu celtniecība ir visienesīgākais ienākumu gūšanas veids visiem, bet ne jūrmalniekiem, kuriem tika solīts tūristu pieplūdums un darba vietas.
Pašlaik ir izsniegtas būvatļaujas 50 šāda veida objektiem, bet vēl 80 objektiem ir izsniegti plānošanas un arhitektūras uzdevumi vai jau saskaņoti projekti. Turklāt būvobjektos, kuros paredzēts būvēt sabiedrisku ēku, jau pilnīgi atklāti blakus būvtāfelēm tiek novietotas reklāmas, kas aicina iegādāties dzīvokļus.
Būvniecības likuma 17. pants skaidri noteic, ka būvi, tās daļu vai telpu grupu izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā. Arī Būvniecības likuma, kurš stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, 21. panta ceturtā daļa noteic, ka būvi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Sodu par šīs normas neievērošanu noteic Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152. panta trešā daļa, kas paredz piemērot personai sodu par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā.
Jebkuru būvi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam (projektētajām funkcijām). Proti, ja būve tiek izmantota neatbilstoši tās funkcijām, tad atzīstams, ka būve tiek izmantota pirms tās nodošanas ekspluatācijā. Tāpat tiesību normas neaizliedz sodu personai piemērot atkārtoti, ja tā pēc iepriekšējā soda piemērošanas saprātīgā laikā nenovērš savu pārkāpumu. Pie tam, ilgstoši turpinot pārkāpumu, personai var piemērot maksimālo sankcijā paredzēto sodu. Minētais konsekventi izriet arī no tiesu prakses (skat., piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2013. gada 6. septembra spriedumu lietā Nr. 142285312, Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 3. novembra spriedumus lietās Nr. A42771309 un Nr. A42634809, Administratīvās rajona tiesas 2012. gada 15. oktobra spriedumu lietā Nr. 142162311, 2010. gada 29. jūlija spriedumu lietā Nr. A42634809).
Administratīvo pārkāpumu lietu par būvniecības noteikumu pārkāpšanu izskatīšana atbilstoši LAPK 210. panta pirmajai daļai piekrīt pašvaldības administratīvajai komisijai. Tā kā būvniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošana ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības kompetencē, tad domei kā augstākajai pašvaldības institūcijai ir pienākums nodrošināt, lai netiek pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi šajā jomā. Līdz ar tai ir jānodrošina, lai tiek veikta norādīto apstākļu objektīva pārbaude un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā tiek piemērots likumā paredzētais sods.
Varam secināt, ka maldinoši ir bijuši solījumi, ka šāda veida objektu būvniecība veicinās pilsētas viesu skaita un darba vietu pieaugumu pilsētā. Turklāt spēkā esošajā Teritorijas plānojumā tas bija arguments, lai attaisnotu apbūvi daudzās dabas pamatnēs.
Mēs redzam, ka pašlaik šāda veida objektu plānojumi sākotnēji paredz viesu izmitināšanai domātas telpas personālam un tehniskajām vajadzībām. Taču turpmākajā procesā ar Būvvaldes akceptu to vietā tiek ieplānoti jauni viesu numuri un beigās pat katram viesu nama numuram tiek piešķirts kadastra numurs un adrese. Šādi Būvvalde ir rīkojusies attiecībā uz viesu namu Meža prospektā 12.
Biedrība ir pieprasījusi Jūrmalas pilsētas domei:
1) ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību aicināt neiegādāties dzīvokļus šāda veida ēkās un informēt, ka telpu izmantošana šādam nolūkam ir administratīvs pārkāpums, kas tiek sodīts ar naudas sodu līdz 1400 euro, un soda samaksa neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu;
2) uzdot būvniekiem vai pašiem izvietot pie būvobjektiem blakus būvtāfelēm paziņojumus par ēkai noteikto lietošanas veidu un par to, ka telpu lietošana dzīvokļa vajadzībām ir administratīvs pārkāpums, kas tiek sodīts ar naudas sodu līdz 1400 euro, un soda samaksa neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu;
3) slēgt ar visiem īpašniekiem administratīvos līgumus par to, ka tie neatsavinās īpašuma domājamās daļas kā dzīvokļus, un informēs pircējus, ka objekts ir domāts konkrētai funkcijai un nav izmantojams kā dzīvoklis, kā arī to, ka tā izmantošana pretēji noteiktajam lietošanas veidam ir administratīvs pārkāpums;
4) veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka sabiedriskas būves (viesnīcas, viesu nami, u.c.) netiek izmantoti pretēji to projektētajām funkcijām, proti, nodrošināt, ka visi ekspluatācijā nodotie objekti tiek apsekoti, tiek veikta apstākļu noskaidrošana un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā tiek piemērots likumā paredzētais sods;
5) vienoties ar Jūrmalas zemesgrāmatu par pircēju informēšanu, ka viesnīcas, viesu mājas, viesu nami, atpūtas mājas u.tml. objekti nav izmantojami kā dzīvokļi;
6) nodrošināt, ka jau projektēšanas stadijā plānojumā ir paredzētas viesu uzņemšanas un apkalpošanas funkcijai nepieciešamās telpas un tas netiek mainīts.