Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB), kam pieder iniciatīva, ļaut pašvaldībās rīkot referendumus par teritorijas plānojumu, aicina politiskās partijas pirms vēlēšanām paust skaidru nostāju attiecībā uz minēto likumprojektu.
Likumprojekta pieņemšanai nepieciešams vairs tikai Saeimas balsojums un JAB cer, ka tas netiks nobremzēts vai padarīts par pilnīgi bezjēdzīgu. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), sagatavojot likumprojektu, noteikusi, ka referendums pašvaldībā var tikt rīkots tikai par ilgstspējīgas attīstības stratēģiju, būvniecības ieceri pašas pašvaldības vajadzībām un tikai tīri teorētisku pašvaldības domes atlaišanu.
JAB atgādina, ka šobrīd, pieaugot Jūrmalas, Rīgas un citu pilsētu apdzīvotībai, arvien vairāk iedzīvotāju ikdiena kļuvusi ļoti apgrūtinoša nepārdomātās apbūves dēļ, jo tiek iznīcinātas dabas un vēstures vērtības, lai nodrošinātu ātru peļņu nekustamā īpašuma attīstītājiem, bet ne attīstību ilgtermiņā iedzīvotāju interesēs. Esošās likumdošanas ietvaros sabiedrības iesaistīšana teritorijas plānojuma izstrādes procesā nenodrošina iedzīvotājiem iespēju ietekmēt pašvaldības gala lēmumu attiecībā uz teritorijas plānojumu.
JAB jau nosūtījusi vēstules vairākām partijām (Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, Saskaņas centrs, Jaunā konservatīvā partija, Latvijas reģionu apvienība un partija ‘No sirds Latvijai’) un Saeimas pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, lai noskaidrotu to nostāju. Atbalstu likumprojektam jau solījušas Vienotības un Reformu partijas Saeimas frakcijas.
JAB priekšlikumu likumprojekta „Vietējo pašvaldību referenduma likums” 5. pantam, ka referendums var notikt arī par„pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumu, ar kuru ir grozīts pašvaldības teritorijas plānojums” ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija. Septembrī par to būs jābalso Saeimai, ja vien tas netiks novilcināts.
Šis balsojums, kas būtu nopietni jāņem vērā vēlētājiem, viennozīmīgi parādīs partiju un deputātu izvēli – dot pašvaldību iedzīvotāju vairākumam reālu iespēju ietekmēt pašvaldību lēmumus attiecībā uz teritoriju izmantošanu vai saglabāt iespēju atsevišķu pašvaldību deputātiem netraucēti realizēt savus individuālos „četru gadu biznesa projektus”.
Jau 2008.gada 17.jūlijā Saeima likumā "Par pašvaldībām" iestrādāja normu, kas uzlika par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem. Pēc gadiem ilgas vilcināšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs izveidoja darba grupu, kura radīja pieņemamu likuma redakciju. Taču vēlāk VARAM parūpējās, lai šis likumprojekts kļūtu pilnīgi bezjēdzīgs.
Ministru kabinetam iesniegtajā likumprojektā tika piedāvātas referenduma iespējas tikai par ilgstspējīgas attīstības stratēģiju un būvniecības ieceri pašas pašvaldības vajadzībām, lai radītu ilūziju par iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumu. Turklāt likumprojekts līdz Saeimas 1. lasījumam nonāca vēl tikai pēc gada, lai neradītu nekādus riskus pēdējā Jūrmalas teritoriālā plānojuma pieņemšanai. Šobrīd Jūrmalas dome ir pieņēmusi lēmumu par jaunu grozījumu izstrādi teritorijas plānojumā un paralēli nosūtījusi aicinājumu Saeimas deputātiem prasību „novērst šī priekšlikuma {referenduma iespēja par teritorijas plānojumu} pieņemšanu tālākā likumprojekta virzības procesā”.
Ir pagājuši septiņi gari un iznīcības pilni gadi kopš JAB iniciatīvas. Tūkstošiem jūrmalnieku līdz šim atbalstījuši JAB centienus glābt kāpas, mežus un pilsētas vēsturisko apbūvi. Patlaban novērojamā iznīcināšana var piemeklēt ne tikai Jūrmalu, tāpēc iniciatīvu atbalsta arī citas sabiedriskās organizācijas – Pasaules dabas fonds, Vides aizsardzības klubs, Latvijas dabas fonds, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, biedrība „Zemes draugi”, Mežaparka attīstības biedrība, biedrība „Bolderājas grupa”, biedrība „Kundziņsala”.
Priekšlikuma būtība ir pavisam vienkārša – dot iespēju referendumā noskaidrot pašvaldības iedzīvotāju vairākuma viedokli par teritoriālo plānojumu, ja šāda referenduma sarīkošanu pieprasa pietiekami liela iedzīvotāju daļa. Teritorijas plānojums neatgriezeniski ietekmē pašvaldības iedzīvotāju un nākamo paaudžu dzīvi. Ja vairākums iedzīvotāju teritorijas plānojumam kopumā nepiekrīt, tiem būtu jābūt iespējai paust savu viedokli tā, lai tas būtu saistošs pašvaldībai. Turklāt šādā gadījumā pašvaldībai pēc tam būtu jāveic tikai attiecīgas korekcijas plānā, lai tas neradītu iedzīvotāju vairākuma pretsparu.
Šobrīd pašvaldībai nav pienākuma ņemt vērā sabiedriskā apspriešanā izteiktu viedokli pat tad, ja to paudis iedzīvotāju vairākums. Līdz ar to sabiedrības iesaistīšana teritorijas plānojuma izstrādes procesā nenodrošina iedzīvotājiem iespēju ietekmēt pašvaldības gala lēmumu attiecībā uz teritorijas plānojumu. To nenodrošina arī iespēja personai vērsties ar iesniegumu pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un pēc tam ar pieteikumu Satversmes tiesā. Ministra un Satversmes tiesas kompetencē ir tikai un vienīgi teritorijas plānojuma atbilstības pārbaude augstāka juridiska spēkā tiesību normām. Taču ministra un Satversmes tiesas kompetencē neietilpst lietderības apsvērumu izvērtējums, kā arī konceptuālu teritorijas plānojuma jautājumu izvērtējums.
Pašvaldība var izvēlēties Plānojumā noteikt tādu zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas paredz, piemēram, mežu platības samazināšanu, apbūvi aizsargājamās dabas teritorijās, apbūves augstuma palielināšanu, piesārņojošu darbību atļaušanu u.c., neņemot vērā iedzīvotāju vairākuma iebildumus. Šādu risinājumu paredzēšana teritorijas plānojumā var nebūt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, līdz ar to regulējums, kas paredz vēršanos pie ministra un Satversmes tiesā, neaizsargā pašvaldības iedzīvotājus iepriekš minētajos gadījumos.
Līdz ar to Likumprojektā būtu jāparedz pašvaldības referendumu rīkošana par saistošajiem noteikumiem, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, tā grozījumi vai lokālplānojums, tādējādi nodrošinot vietējās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju pašiem risināt savas problēmas un regulēt vietējo dzīvi. Pašvaldības referenduma ierosināšanas iespēja rosinās pašvaldības vairāk ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un sniegt reālus argumentus. Juridisku šķēršļu pašvaldības referenduma rīkošanai par teritorijas plānojumu nav. To Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē apliecināja toreizējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.