Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB), nosūtījusi aicinājumu Zaļo zemnieku savienībai (ZZS) un partijas „No sirds Latvijai” priekšsēdētājai I. Sudrabai apturēt 2014. gada 30. septembrī paredzēto pašvaldības uzņēmuma „Jūrmalas namsaimnieks” izsoli, kurassākuma cena ir samazināta vismaz par 1,3 miljoniem eiro.
Jūrmalas domi pilnībā vada Zaļo un zemnieku savienība, kurai pilnībā jāuzņemas atbildība par notiekošo.
Savukārt partijas „No sirds Latvijai” 4000 zīmju programmā ir rakstīts: „Tāpēc Inguna Sudraba ir apvienojusi zinošus, godīgus un apņēmīgus cilvēkus, kuri kā gādīgi un rūpīgi saimnieki ir gatavi vadīt Latviju, izskaust korupciju un politiķu alkatību un radīt apstākļus, kuros Latvija kļūs par valsti, ar kuru lepojamies.” Tāpēc mēs sagaidām, ka partijas izvirzītie kandidāti Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Romāns Mežeckis ( Rīga, Nr.3) un Jūrmalas domes priekšsēdētāja padomnieks juridiskajos jautājumos Ringolds Balodis (Kurzeme, Nr. 1 ) rīkosies nekavējoties.
Mēs nešaubāmies par I. Sudrabas k-dzes vēlmi politikā darboties pēc tiem pašiem principiem kā Valsts kontrolē, taču bezdarbība šajā gadījumā radītu bažas, ka izvēlētie kandidāti varētu ieviest „Jūrmalas pārvaldības principus” arī valstī.
PSIA „Jūrmalas namsaimnieks” Jūrmalas domei bija jāprivatizē saskaņā ar tiesas lēmumu, kuru iepriekšējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs R. Munkevics nepārsūdzēja. JAB pirms 2014. gada 20. februāra sēdes iesniedza deputātiem argumentus par to, ka privatizācijas projekts neatbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantā teiktajam, ka: “Publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu”. Diemžēl tas neietekmēja deputātu lēmumu - septiņi ZZS deputāti nobalsoja „par”, bet pārējie atturējās vai nebalsoja.
Mūsu galvenie argumenti ir sekojoši:
1) JAB pirms domes sēdes iesniegtais sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju veiktais novērtējums uzņēmumam piederošajam zemesgabalam Burtnieku ielā 22 par 250 000 EUR pārsniedz Jūrmalas domes noteikto šī zemes gabala tirgus vērtību. Protams, atsevišķi vērtējumi var atšķirties, taču šī informācija ir pietiekama, lai veiktu papildus neatkarīgu vērtēšanas procedūru, nosakot patieso uzņēmuma rīcībā esošā aktīva vērtību;
2) Uzņēmuma pārdošanas cena 2 959 461 EUR ir neadekvāti zema un par 1,3 milj. atšķiras no mūsu aprēķinātās 4,3 milj. EUR. Šī cena tika noteikta, saskaitot uzņēmumam piederošo tīro aktīvu vērtību (2 166 950 EUR) ar uzņēmuma biznesa vērtību (792 511 EUR). Par uzņēmuma tīro aktīvu vērtību aprēķinu jautājumu nav, toties par uzņēmuma biznesa vērtību gan tādi rodas. Kādā veidā uzņēmums, kurš 2013. gadā sasniedz apgrozījumu 3 829 608 EUR, var tikt novērtēts tikai par aptuveni 20% no tā gada apgrozījuma? Tieši uzņēmuma biznesa vērtības novērtējums liekas apšaubāms, jo tā precīza aprēķina metode un pati aprēķina formula nav nekādi pamatota un netiek publiskota. Acīmredzot vēlme samazināt uzņēmuma pārdošanas cenu bijusi tik liela, ka tā vērtētājs nav izmantojis uzņēmumu pārdošanā parasti lietoto diskontēto nākotnes naudas plūsmu metodi.
Pie tam, aplūkojot uzņēmuma finanšu rezultātus par laika periodu no 2010. līdz 2013. gadam, aktuāls kļūst jautājums par apzināti veiktu uzņēmuma „sagatavošanu” privatizācijas procesam. Tā, uzņēmuma apgrozījumam samazinoties no 4,69 milj. EUR 2010. gadā līdz 3,82 milj. EUR 2013. gadā, uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas ir saglabātas 2010. gada līmenī, kas ir pretrunā jebkurai uzņēmējdarbības loģikai. Tā ir panākta situācija, kad vispārējas valsts ekonomiskās izaugsmes laikā uzņēmums no pelnoša uzņēmuma ar stabilu peļņu 0,42 milj. EUR 2010. gadā ir kļuvis par peļņu nenesošu aktīvu ar zaudējumiem, kas sasnieguši jau 0,2 milj. EUR 2013. gadā, un ļauj vieglāk manipulēt ar uzņēmuma patiesās vērtības noteikšanas procesu. Šajā laikā būtisku izmaiņu apsaimniekojamo objektu apjomā nav bijis.
3) Uzņēmuma pārdošanas cena raisa šaubas arī tā vērtētāja dēļ. Izrādās, uzņēmuma cenas novērtējumu veicis tā ilggadīgais auditors SIA „Inspekcija AMJ”. Tādējādi, lai gan cenas novērtēšana jāveic neitrālam profesionālim, šajā gadījumā to veicis uzņēmuma auditors, kas tam rada acīmredzamu interešu konfliktu. Jūrmalas dome savā atbildē JAB šo faktu noliedz formāli norādot, ka „..SIA auditorfirma „Inspekcija AMJ” ir apliecinājusi, ka tai nav nekādas ieinteresētības vērtējuma rezultātā, un mērķī, kādā tiks izmantots šis novērtējums..”.
4) Izsoles dalībniekiem ir izvirzītas mākslīgi paaugstinātas prasības, kā rezultātā, saskaņā ar Jūrmalas Pilsētas Domes pašas sniegto informāciju, izsolē varēs piedalīties tikai 1-2 privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi no Latvijas.
Ekonomikas ministrija, kurai iesniedzām sūdzību, ir norādījusi, ka: „atsavināšanas cena ir pašvaldības kā privatizācijas procesa organizētāja kompetencē esošs jautājums, ko Ekonomikas ministrija nevērtē.” Zīmīgi, ka līdzīgu atbildi saņēmām, 2005. gadā, kad J. Hlevicka vadītā dome, kuras izpilddirektors bija pašreizējais domes priekšsēdētājs G. Truksnis (ZZS), ļāva jaundibinātai sabiedriskai organizācijai „Jūras pakāpieni” bez izsoles privatizēt īpašumu jūras krastā Amulas ielā 2. Toreiz trīs neatkarīgu vērtētāju un domes vērtējums atšķīrās par 500 000 L
Ekonomikas ministrijas atbilde