20016. gada 5. oktobrī Jūrmalas aizsardzības biedrība un vairākas privātpersonas iesniedza Latvijas republikas Satversmes tiesā prasību atzīt 2016. gada 24. martā pieņemtos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus vairākās teritorijās par spēkā  neesošiem. Satversmes tiesa ir pēdējā instance, kas var atcelt Jūrmalas domes pieņemto lēmumu, jo mūsu un daudzu iedzīvotāju vēršanās Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijā nedeva rezultātu.

Biedrība joprojām iebilst pret unikālās Lielupes grīvas dabas ainavas izkropļošanu ar 42 metru (12 stāvu) augstām ēkām, kāpu apbūvi, tostarp Karginu ģimenes īpašumā Bulduros, apbūvi pilsētas mežos, daudzdzīvokļu ēku celtniecību tieši blakus arhitektūras piemineklim Dzintaru koncertzālei, kā arī tikko uzceltas J. Krūmiņa ģimenei piederošas viesnīcas Dzintaros pārveidošanu par daudzdzīvokļu namiem, laupot jūrmalniekiem solītās darba vietas un samazinot to īpašniekiem iemaksājamos nodokļus pilsētas budžetā par 40 000 euro gadā. Mums ir dziļa pārliecība, ka šīs un citas izmaiņas nav sabiedrības interesēs un nonāk pretrunā pat ar pašas Jūrmalas domes pieņemto Attīstības stratēģiju.

 Jūrmalas domes deputātus nepārliecināja gandrīz 2500 iedzīvotāju iebildumi sabiedriskās apspriešanas laikā. Vēl 2000 jūrmalnieku pievienojās biedrības iesniegumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet ministrija atteicās vērtēt konkrētas izmaiņas teritorijās. Diemžēl nākas secināt, ka teritorijas plānošanas process apzināti ir izveidots tā, lai sabiedrība reāli nevarētu ietekmēt lēmumus, kuri ilgtermiņā ietekmē pašu sabiedrību. Ar to arī var izskaidrot Saeimas deputātu atklātu nevēlēšanos pieņemt Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas ļautu līdzīgi kā citās Eiropas valstīs noskaidrot sabiedrības vairākuma viedokli iedzīvotājiem tik svarīgā jautājumā.

Biedrība pateicas ikvienam, kurš iedziļinājās mūsu iebildumos un atbalstīja mūs.