2019.gada 17.decembrī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē pieņēma nozīmīgu spriedumu krasta kāpu aizsardzības jomā. Senāts atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija spriedumu, ar kuru tika apmierināts „Jūrmalas aizsardzības biedrība” pieteikums un atzīts par prettiesisku Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 11.augusta lēmums Nr.383 par Majoru glābšanas stacijas būves un 48/100 domājamo daļu no zemesgabala Pilsoņu ielā 2, Jūrmalā, atsavināšanu privātīpašniekam.

Spriedumā noradīts, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma atsavināt zemi Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā mērķis ir nodrošināt, lai tajās aizsargjoslā esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Senāts atzina, ka Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome ir pārkāpusi minēto normu, jo Majoru glābšanas stacijas ēkas un tai piederošās zemes atsavināšana ir pretēja Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas mērķim.
Spriedums ir īpaši nozīmīgs, lai nepieļautu tālāku nepamatotu valsts un pašvaldības zemes atsavināšanu Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā. Piemēram, Jūrmalā tas var attiekties gan uz glābšanas stacija Dubultos, gan citām jūras piekrastes zemēm.