Jūrmalas aizsardzības biedrība ir veikusi pētījumu, kurš apliecina, ka no Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir visierobežotākās iespējas kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās.
2020.gada aprīlī Saeima noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu pēc administratīvi teritoriālās reformas atļaut pašvaldību vēlēšanās iesniegt savus sarakstus arī vēlētāju apvienībām. Attiecīgi līdz ar administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanos vēlētāju apvienības Latvijā izzudīs, lai arī tās iepriekš izjutušas ievērojamu iedzīvotāju atbalstu. Pašvaldību vēlēšanās sarakstus varēs iesniegt tikai partijas un to apvienības.
Eiropas valstu prakse apliecina, ka Saeimas partijām, kuras ierobežojumus ilgstoši pamato ar partiju sistēmas stiprināšanas nepieciešamību, nevajadzētu ierobežot konkurenci, bet tieši otrādi – demokrātiskā vēlēšanu procesā pārliecināt, ka viņi ir labāki. Partijām uzticas tikai 6% Latvijas pilsoņu (https://www.la.lv/noskaidrots-cik-procenti-latvijas-pilsonu-uzticas-politiskajam-partijam), un partiju cenšanās nostiprināt monopolstāvokli arī pašvaldībās iedzīvotāju uzticību tām nevairos. Tas pats sakāms arī par jau 13 gadu ilgo nevēlēšanos dot pašvaldību iedzīvotājiem iespēju iespaidot vietējās pašvaldības kompetencē esošos lēmumus vietējo referendumu ceļā.
- gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām vērsās pie Ministru prezidenta un vēlāk arī pie Valsts prezidenta ar lūgumu ierobežojumus vēlētāju apvienībām atcelt, lai nodrošinātu taisnīga un demokrātiska procesa nodrošināšanu pašvaldību vēlēšanās. Īpaši aktuāli tas ir apstākļos, kad Saeima lielākajām partijām pielēmusi ievērojamu 4,5 miljonu eiro finansējumu no nodokļu maksātāju naudas (https://www.knab.gov.lv/lv/finances/control/state_funding), turklāt nauda lielajām partijām pienāksies arī par katru iegūto balsi pašvaldību vēlēšanās. Interesanti, ka valsts finansējuma piešķiršanā partijām Saeima atsaucās uz citu Eiropas Savienības valstu praksi. Vienlaikus attiecībā uz vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās Saeima citu Eiropas Savienības valstu praksi nez kāpēc ignorē.
Pētījumā apskatīta Eiropas Savienības valstu prakse par iespējām veidot sarakstus pašvaldību vēlēšanās. Pētījums nepretendē uz absolūtu precizitāti, jo no publiski pieejamās informācijas par visām valstīm nevarēja izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Esam identificējuši tikai trīs valstis, kur vēlētāju apvienības nav atļautas, taču no tām Nīderlandē un Slovākijā vēlēšanās var piedalīties individuālie kandidāti, bet Zviedrijā nepastāv ierobežojumi partiju dibināšanai un to var dibināt pat viens cilvēks.
Vēlētāju apvienību (iedzīvotāju sarakstu) iesniegšanai katrā valstī ir noteikti savi skaitliskie vai procentuālie kritēriji. Valsts prezidents savā priekšlikumā piedāvāja noteikt, ka saraksta iesniegšanai nepieciešams 1% iedzīvotāju parakstu. Piemēram, Jūrmalā, tie būtu 350 iedzīvotāju paraksti, kas ir vairāk nekā nepieciešams partijas dibināšanai.
Iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti Latvijā pierāda, ka iedzīvotāji vairāk uzticas tieši vēlētāju apvienību izvirzītiem kandidātiem. Pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās novados, kur varēja piedalīties vēlētāju apvienības, vairāk kā 80% deputātu ievēlēti tieši no vēlētāju apvienībām.
Līdz ar to nav saskatāma nepieciešamība turpmāk liegt pašvaldību iedzīvotājiem veidot vēlētāju apvienības vietējās pašvaldības vēlēšanās. Turklāt partijas pēc savas būtības ir ideoloģiski veidojumi, bet pašvaldības pārsvarā risina vietēja rakstura saimnieciskus jautājumus. Tādējādi jebkuram pilsonim būtu iespēja gan iesaistīties politiskajā partijā nacionālā līmenī, gan kandidēt savas pašvaldības vēlēšanās ar vēlētāju apvienības starpniecību.
Jūrmalas aizsardzības biedrības aptaujā pirms 2018.gada Saeimas vēlēšanām šādu regulējumu ieviešanu atbalstīja Attīstībai/PAR, Progresīvie, Latvijas Reģionu apvienība un No Sirds Latvijai. To neatbalstīja Jaunā vienotība un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, bet no pārējām partijām viedokli pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem iegūt neizdevās. Tomēr balsojumā par Valsts prezidenta priekšlikumu Attīstībai/PAR rīkojās pretēji solītajam.