7.07.2009.
Dienas Bizness
Satversmes tiesa atzinusi Dzintaru detālplānojumu, kā arī Jūrmalas Attīstības plāna daļu, kas attiecas uz minēto teritoriju, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.
Spriedums attiecas uz Dzintaru detālplānojumu teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Lieta tika ierosināta pēc vairāku Jūrmalas iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības, kurā tika norādīts uz pārkāpumiem Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu, kā arī Dzintaru detālplānojuma (teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu) izstrādes gaitā. Sūdzību iesniedza astoņi Jūrmalas iedzīvotāji, norādot, ka pēdējo gadu laikā notiekot Jūrmalas pilsētas raksturīgās ainavas, kultūrvēsturiskās vides un dabas resursu degradēšana. To izraisot jau uzsāktā, kā arī plānotā atsevišķu apdzīvotu vietu un dabas pamatņu veidošana par vienlaidus apbūvi. Jūrmalas pilsētas tradicionālās ainavas izmaiņas kopumā un arī atsevišķu dabas teritoriju zudums esot vērtējams kā neatgriezeniska un paliekoša ietekme, kas radot bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības apdraudējumu.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētais detālplānojums paredz meža zemes transformāciju, taču pirms tās nav pienācīgā kārtā veikta bioloģiskā izpēte. Tiesa arī konstatēja, ka sabiedriskā apspriešana ir bijusi formāla. Detālpānojumam, tāpat kā citiem teritorijas plānošanas dokumentiem, jāatspoguļo tajā izvēlēto risinājumu apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem pašvaldības apsvērumiem par to, kāpēc daži iedzīvotāju priekšlikumi ņemti vērā, bet citi - noraidīti. No lietas materiāliem tiesa nav guvusi pārliecību, ka Jūrmalas iedzīvotāju viedokļi, pieņemot apstrīdēto detālplānojumu, būtu vērtēti.
Bijušais zemes nomnieks bija SIA Latio, kam SIA Dzintaru projekti pieder daļas. Latio īpašnieks Edgars Šīns norādīja, ka šim zemes gabalam ir sena vēsture, jo detālplānojums tam izstrādāts trīs reizes. Pirmajā apbūves blīvums bijis par mazu, otrajā – par lielu. Uzņēmums nav iepazinies ar Satversmes tiesas spriedumu, tāpēc nekomentē tā iespējamās sekas.
«Šai lietai ir ļoti sena vēsture jau kopš 90. gadiem, vairākkārt ir mēģināts mainīt zonējumu no dabas pamatnes uz apbūvējamu teritoriju, zemes gabals bija iznomāts Latio un jau tika izstrādāts konkrēts projekts. Satversmes tiesas lēmums rāda, ka par tām attīstības plāna daļām, kur ir kaimiņu interešu aizskārums, ir iespējami arī citu iedzīvotāju iesniegumi Satversmes tiesā, piemēram, par mazstāvu dzīvojamo ēku apbūves plāniem Vaivaros. Šis spriedums var iedrošināt iedzīvotājus vērsties satversmes tiesā, bet Jūrmalas domei jādomā, kā nākamo attīstības plānu sagatavot kvalitatīvāk,» uzskata viens no prasības iesniedzējiem Guntis Grūba.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.