30.03.2009
Dreija no prokuratūras prasa 200 000 latu kompensāciju
- Detaļas
www.leta.lv
18.02.2009
Jūrmalas domes deputāts Igors Dreija no Ģenerālprokuratūras tiesas ceļā prasa piedzīt 200 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar, viņaprāt, nepamatotām aizdomām un aizturēšanu kriminālprocesā par vēlētāju uzpirkšanu 2005.gada 12.martā Jūrmalas domes vēlēšanās.
Ģenerālprokuratūra Dreijas prasību, ko viņš iesniedzis Rīgas apgabaltiesā, daļēji atzīst, taču paskaidrojumos tiesai lūdz samazināt kaitējuma kompensācijas apjomu un piedzīt ne vairāk kā 1000 latu, sacīja apgabaltiesas pārstāvis Ilvars Tomsons.
Politiķis prasībā norāda, ka 2005.gada 20.martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) "pēc ziņotāja iesnieguma" ierosinājis krimināllietu pēc Krimināllikuma 90.panta par vēlēšanu tiesību realizēšanas kavēšanu, lietojot uzpirkšanu, ko it kā izdarījis Dreija.
Tā paša gada 21.martā viņš ticis aizturēts un Jūrmalas pilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli noteikusi apcietinājumu uz 10 dienām. No 23.marta līdz 1.aprīlim Dreija pavadījis apcietinājumā Matīsa cietumā.
Kriminālprocess ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores lēmumu izbeigts tikai 2006.gada 31.martā, jo lietā nav bijis noziedzīga nodarījuma sastāva.
Līdz ar to Dreija cēlis prasību tiesā, norādot, ka KNAB, Drošības policijas un Jūrmalas pilsētas tiesas "nepamatotas un prettiesiskas" rīcības dēļ viņam nodarīti "smagi dvēseles pārdzīvojumi, kā arī veselības traucējumi".
Laikā, ko politiķis pavadījis gan īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, gan Matīsa cietumā, tikušas nepamatoti ierobežotas viņa Satversmē un Eiropas tiesību dokumentos garantētās cilvēktiesības uz brīvību. Turklāt viņš bijis spiests pārdzīvot "goda un cieņas aizskārumu, fiziskas sāpes un veselības traucējumus".
Par notikušā radīto publicitāti un atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos deputāts lūdzis piedzīt 40 000 latu kompensāciju, tikpat daudz lūgts piedzīt par to, ka šīs ziņas izplatītas teritorijā, kurā Dreija dzīvo.
Tā kā kriminālprocess izbeigts gadu pēc sākšanas, kaitējums bijis ilgstošs un par to deputāts lūdz piedzīt 20 000 latu kompensāciju. Kompensācija tiek prasīta arī par to, ka notikušā sekas sabiedrībā pret viņu radījušas nepamatotu aizdomīgumu un to pilnībā nav iespējams novērst, par ilgstošu atrašanos psiholoģiskās nomāktības stāvoklī viņš lūdzis piedzīt 30 000 latu, bet par veselībai nodarīto kaitējumu - 70 000 latu kompensāciju.
Kā informēja Tomsons, sākotnēji Dreija prasību bija cēlis pret Tieslietu ministriju, taču pēc tam tā precizēta un kā atbildētājs norādīta tikai Ģenerālprokuratūra. Kompensāciju viņš lūdzis piedzīt no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem zaudējumu atlīdzināšanai, kas radušies valsts iestāžu nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide Dreijas prasību plānojusi pēc būtības izskatīt 5.martā plkst.12.30, piebilda Tomsons.
Jau ziņots, ka Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurore Lidija Kovaļkova 2006.gada 31.martā pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar vēlētāju balsu pirkšanu Jūrmalā.
Vienlaikus atcelti arī lēmumi, ar kuriem par aizdomās turamajiem lietā atzīti no partijas "Jaunais centrs" (JC) Jūrmalas domē ievēlētais Igors Dreija un trīs toreizējie JC deputāta kandidāti - uzņēmējs Sergejs Zikins, arodbiedrības "MAS "Jūraslīcis" darbinieki" priekšsēdētāja Valentīna Sprukta un arodbiedrības revidente Valentīna Staško.
Izvērtējot krimināllietas materiālus, prokurore secinājusi, ka nav savākti pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai, līdz ar to nav pietiekama pamata kriminālvajāšanas uzsākšanai pret minētajām personām. Process izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Dreija, Zikins, Sprukta un Staško iepriekš tika turēti aizdomās pēc Krimināllikuma 90.panta par vēlēšanu tiesību realizēšanas kavēšanu jeb vēlētāju uzpirkšanu 2005.gada 12.martā Jūrmalas domes vēlēšanās.
Ierosinātā krimināllieta bija viens no argumentiem vairāku partiju prasībā atcelt Jūrmalas domes vēlēšanu rezultātus. Tomēr tiesa prasību noraidīja un atzina vēlēšanu rezultātus par likumīgiem.
Grib izgrozīt ceļu uz kāpu apbūvi
- Detaļas
Dienas Bizness
19.02.2009
Vairākiem politiķiem un uzņēmējiem, iespējams, visai izdevīgie grozījumi, kas maina būvniecības nosacījumus kāpu aizsargjoslā, sākuši ceļu Saeimas komisijās.
Priekšlikumi par likumprojektu Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz mainīt zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslas platumu un aizsargjoslas noteikšanas metodi. Zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumu maiņa būtu izdevīga uzņēmējiem, kuri iznomājuši vai pat jau privatizējuši zemi, ēku pamatus vai pat sausās tualetes kāpu zonā, tostarp satiksmes ministram Aināram Šleseram un Jūrmalas bijušajam domniekam Aleksandram Bašarinam. Turklāt iespējama situācija, ka Mellužu iedzīvotājiem faktiski tiktu liegta brīva pieeja jūrai un kāpām.
Kopumā iesniegts 51 priekšlikums, kuru autors galvenokārt ir Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Vides konsultatīvā padome (VKP) izplatījusi paziņojumu, kurā kategoriski iebilst pret Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem. VKP uzskata, ka atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem, paplašinot būvniecības iespējas krasta kāpu aizsargjoslā un samazinot pašlaik spēkā esošo krasta kāpu aizsargjoslas platumu, būtiski palielināsies antropogēnā slodze uz piekrasti, palielināsies apbūves blīvums un samazināsies dabas vērtību saglabāšanai un rekreācijai pieejamās teritorijas. VKP aicina saglabāt spēkā esošos nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā.
Slokā izpostīts mikroliegums īpaši aizsargājamai ziedaugu sugai
- Detaļas
www.delfi.lv
23.02.2009
Jau divās vietās ir nopostīts mikroliegums īpaši aizsargājamai ziedaugu sugai Lēzeļa liparei (Liparis loeselii) Slokā, Jūrmalas pilsētas domes īpašumā, kuru apsaimnieko k/s "Apvienība Slocene", konstatējuši Ķemeru nacionālā parka administrācijas vides inspektori.
Šobrīd mikroliegums divās vietās ir nopostīts, veicot augsnes virskārtas nostumšanu. Pirmais gadījums tika konstatēts pagājušā gada vasarā neilgi pēc mikrolieguma izveidošanas un apstiprināšanas, kad augsnes virskārtas nostumšana bija notikusi 0,293 ha platībā. Šī gada sākumā tika konstatēts otrs gadījums, kad mikroliegums citā vietā tika nopostīts 0,117 ha platībā. Par konstatēto pārkāpumu ĶNP administrācija ir ierosinājusi administratīvo lietvedību pret k\s "Apvienība Slocene".
Minētais mikroliegums 2,86 ha platībā tika izveidots 2008. gada vasarā, lai aizsargātu attiecīgajā teritorijā konstatēto īpaši aizsargājamās orhideju sugas Lēzeļa lipares (Liparis loeselii) atradni, kā arī citus aizsargājamos biotopus. Mikrolieguma teritorijā sastopamas arī dažādas citas orhideju sugas, piemēram, stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata) un plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata). Eksperta atzinumā par mikrolieguma izveides nepieciešamību teikts, ka atrašanās Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā nenodrošina pietiekamu iepriekš minēto teritorijā sastopamo biotopu un sugu aizsardzību. Kaļķaini biotopi Latvijā ir reti sastopami un to platības strauji samazinās aizaugšanas, hidroloģisko izmaiņu un apbūves rezultātā.
Samazina algas Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu vadībai
- Detaļas
Dienas Bizness
23.02.2009
Par 10līdz 15% paredzēts samazināt Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valžu priekšsēdētāju un locekļu algas. Tas nozīmē, ka mazāku atalgojumu saņems politisko partiju pārstāvji, kuri darbojas valdēs.
"Lielākajā daļā pašvaldības uzņēmumu darbiniekiem ir mazas algas, ko vairāk samazināt nav iespējams. Šoreiz visu pašvaldības uzņēmumu valžu priekšsēdētājiem samazinājām algas par 10%, bet valžu locekļiem par 10- 15%. Uzņēmumos galvenais ietaupījums ir nevis algu fonda samazinājums, bet gan prēmiju un pabalstu samazinājums," skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Prognozes liecina, ka vidēji lielo uzņēmumu( Jūrmalas siltums, Jūrmalas ūdens un Jūrmalas namsaimnieks) vadītāji zaudēs ap 200 latiem mēnesī.
Piemēram, SIA Jūrmalas attīstības projekti ir uzņēmums, kas izveidots ar mērķi īstenot pašvaldības mājokļu programmu. " Uzņēmuma kapitāla daļas turētājs ir pieņēmis lēmumu piesaistīt uzņēmuma darbības nodrošināšanai vēl vienu valdes locekli, kā to paredz uzņēmuma statūti un vienlaicīgi samazināt valdes priekšsēdētāja un tās locekļu algas, attiecīgi par 10% un 15%. Ar šī gada 1.martu pirms nodokļu nomaksas valdes priekšsēdētājam Ivaram Probokam noteikta alga 1080 Ls apmērā, bet abiem valdes locekļiem pirms nodokļu nomaksas - 595 Ls apmērā," tā uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa.
Jūrmalā uz kapitālsabiedrību valdes algu rēķina ietaupa 44 000 latu
- Detaļas
www.delfi.lv
24.02.2009
Pēc Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Ģirta Trenča rīkojuma pašvaldības kapitālsabiedrību ārkārtas dalībnieku sapulcēs vienojās par atalgojuma samazināšanu valdei.
Atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" kapitālsabiedrību valdes locekļiem atalgojums samazināts par 15 procentiem, bet valdes priekšsēdētājiem - par 10 procentiem. Veicot šīs izmaiņas atalgojumā, 2009.gadā Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu algu fondā tiek iegūta vairāk nekā 44 tūkstošus latu liela ekonomija.
Kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs tika pārrunāti arī citi jautājumi, piemēram, kā rīkoties un ko darīt pašvaldības uzņēmumos, lai mazinātu vispārējās ekonomiskās krīzes ietekmi uz kolektīvu, darba organizāciju, un uzņēmumu klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Jūrmalas pašvaldībai ir divas vidējās kapitālsabiedrības - SIA "Jūrmalas ūdens" un SIA "Jūrmalas siltums" un deviņas mazās kapitālsabiedrības - "Dzintaru koncertzāle", "Jūrmalas namsaimnieks", "Jūrmalas gaisma", "Jūrmalas kapi", "Jūrmalas attīstības projekti", "Jūrmalas ātrā palīdzība", "Jūrmalas slimnīca", "Kauguru veselības centrs" un "Slokas slimnīca".