30.06.2009
Jūrmalniekiem divas vienādas avīzes
- Detaļas
www.nra.lv
24.03.2009
Jūrmalas Ziņas un Jūrmalas Ziņas.lv - gandrīz identiski nosaukumi, līdzīgi logo un laikrakstu maketi. Atšķiras tikai publicētā informācija - viena avīze slavina Jūrmalas domes darbu, otra cenšas kritizēt pie varas esošos domniekus.
Vēl nesen Jūrmalā bija tikai viena bezmaksas avīze, bet šomēnes pilsētā tās jau ir divas. Jezga ap Jūrmalas avīzēm sākusies pērnā gada nogalē, kad uzņēmumam Aurum media, kam pieder Jūrmalas Ziņu logo, radās konflikts ar avīzes radošo komandu. Tam sekoja Jūrmalas Ziņu galvenā redaktora nomaiņa, bet Jūrmalas dome kopā ar SIA Creato sāka izdot savu laikrakstu Jūrmalas Ziņas.lv.
Savukārt Jūrmalas Ziņas ar veco logo, bet jaunu žurnālistu komandu sāka iznākt pagājušajā nedēļā, 18. martā. Jūrmalas Ziņu logo un vizuālais izskats ir reģistrēts Patentu valdē, Neatkarīgajai pastāstīja laikraksta redaktors Jānis Pelšs. Tā kā konkurējošais izdevums Jūrmalas Ziņas.lv gandrīz pilnībā kopē Jūrmalas Ziņu izskatu, laikraksta izdevēji SIA Aurum media gatavojas vērsties pret otras avīzes izdevējiem SIA Creato.
SIA Creato direktore Silvija Vīksniņa Neatkarīgajai pagaidām nevēlējās komentēt abu avīžu konflikta juridiskos aspektus, jo arī viņai tie pašlaik neesot īsti skaidri. "Mani gan interesē viens jautājums - kurš šajā krīzes laikā izdod bezmaksas avīzi? Pēc biznesa tas galīgi neizskatās, tāpēc es īsti neizprotu konkurentu aktivitātes," norādīja S. Vīksniņa. Pēc viņas domām, Jūrmalas Ziņu iznākšanu var skaidrot tikai ar drīzajām pašvaldību vēlēšanām.
Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Baiba Gailīte Neatkarīgo informēja, ka dome 2007. gada 8. februārī noslēdza līgumu ar SIA Creato par noteikta apjoma informācijas izvietošanu laikrakstos latviešu un krievu valodā. "Tā kā SIA Aurum media izdotā avīze vizuāli ir līdzīga un, iespējams, var maldināt lasītāju, tad Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis ir uzdevis domes Juridiskajai pārvaldei izvērtēt radušos situāciju. Pārvaldes atzinums par radušos situāciju būs šonedēļ. Pēc iepazīšanās ar šo atzinumu tiks lemts par turpmāko Jūrmalas domes rīcību," skaidroja B. Gailīte.
Jūrmalas mērs Ģirts Trencis konkurējošās avīzes iznākšanu saista ar priekšvēlēšanu cīņu: "Man kā Jūrmalas mēram ir sašutums par tik klaji līdzīgu divu laikrakstu iznākšanu. Nevēlētos pirms laika aizskart kādu no politiskajiem oponentiem, bet pieļauju, ka politiskā milžu cīņa par nākamo domes sastāvu ir sākusies." Jāuzsver, ka pirmajā Jūrmalas Ziņu numurā ir plaša intervija ar bijušo Jūrmalas mēru, tagad opozicionāru Raimondu Munkevicu.
"Ceram, ka šis projekts būs ilglaicīgs. Jūrmalas Ziņas tomēr pilsētā jau ir ieguvušas zināmu atpazīstamību, un labi vien ir, ka avīze nav vairs domes lapele, kurā aprakstīti tikai deputātu varoņdarbi," pieņēmumu, ka alternatīvā Jūrmalas avīze iznāks tikai līdz pašvaldību vēlēšanām, noraidīja J. Pelšs.
Kašķī ap avīzēm uz brīdi bija iesaistījusies arī Jūrmalas policija. Jūrmalas Ziņu.lv redaktors Andrejs Krauliņš janvārī vērsās policijā ar iesniegumu, ka Jūrmalas Ziņu redaktors Jānis Pelšs viņam esot draudējis. Martā policija paziņojusi par atteikumu ierosināt kriminālprocesu, jo aprakstītajos faktos likumsargi nav saskatījuši nozieguma sastāvu.
ST: Zalāna rīkojums atbilst Satversmei
- Detaļas
www.delfi.lv
24.03.2009
Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojums par Jūrmalas teritorijas plānu apturēšanu atbilst Satversmei, portālu "Delfi" informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ir nostiprināti valsts pārvaldes principi, tostarp labas pārvaldības princips, darbošanās sabiedrības interesēs un pakļautība likumam un tiesībām. Teritorijas plānošanas likuma 7.1 panta otrā daļa noteic: "Ja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs aptur saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, kādā to daļā, viņš rīkojumā norāda, kuri teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu punkti un grafiskās daļas sadaļas ir atceļamas kā nelikumīgas".
Lieta ierosināta pēc Jūrmalas pilsētas domes pieteikuma. Dome norādīja, ka esot novērsusi ST spriedumā minētos procesuālos pārkāpumus, kas pieļauti Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un apstiprināšanas laikā, pieņemot jaunus grozījumus pašvaldības saistošo noteikumu formā. Tomēr reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs apturējis no jauna pieņemtos teritorijas plānojuma grozījumus attiecībā uz vairākām teritorijām. Ministra rīkojumā neesot sniegts pietiekams pamatojums un lietderības apsvērumi.
ST spriedumā secināja, ka, pieņemot jaunos teritorijas plānojuma grozījumus, dome pieļāva tādus pašus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedrības informēšanas un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas jomā, kādi bija minēti spriedumā lietā attiecībā uz iepriekšējiem teritorijas plānojuma grozījumiem, un šie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem. ST atkārtoti norādīja, ka teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla procedūra, tā ir nepieciešama dažādu interešu identificēšanai un tajā jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības interešu nodrošināšana. Tādējādi ministram bija tiesības apturēt jaunos teritorijas plānojuma grozījumus.
Turklāt, izdodot apstrīdēto rīkojumu, tika ņemts vērā, vai teritorijā jau atrodas ēkas, teritorijai izstrādāts un apstiprināts detālplānojums un vai ir izsniegtas būvatļaujas un uzsākta būvniecība. Līdz ar to ministrs, izdodot rīkojumu par teritorijas plānojuma grozījumu darbības apturēšanu, ir ņēmis vērā zemesgabalu īpašnieku tiesisko paļāvību, kā arī ievērojis tiesiskās stabilitātes un samērīguma principus.
ST secināja, ka apstrīdētais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums atbilst Satversmes 1.pantam un citām norādītajām likumu normām.
Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Arī taupības laikā pašvaldības un valsts institūcijas dod naudu ātrumlaivām
- Detaļas
Diena
26.03.2009
Laikā, kad naudas trūkuma dēļ pašvaldības domā par streiku, vairākas vietējās varas savos budžetos tomēr atradušas tūkstošus latu, lai atbalstītu visai elitāru nodarbi - ūdens motosportu. Šī sporta federācijas, kurā apvienojušās septiņas Latvijas ātrumlaivu komandas, ziedotāju sarakstā ar dāsnu atbalstu arī šogad ir valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM), citus gadus ar naudu nav skopojušās arī Aizsardzības un Izglītības ministrijas. Šī sporta veida finansēšana piesaista uzmanību, jo atbalstītāji nespēj skaidri atbildēt, pēc kādiem kritērijiem izvēlējušies atbalstīt tieši šo lūgumu ziedot. Izpētot ziedotāju un federācijas saiknes, kļūst skaidrs, ka viens no iespējamiem labvēlības skaidrojumiem ir interešu konflikts, valsts un pašvaldību naudu ziedojot saviem darba devējiem un radiem.
No pašvaldībām devīgākās ūdens motosporta atbalstītājas bijušas Jūrmala un Rīga, un abās uzsver, ka tas darīts, jo ar šo sporta veidu varot popularizēt pilsētas vārdu pasaulē. U.Slaktera pārstāvētajai Riga Powerboat Team Rīgas dome (RD) pērn izmaksāja 80 tūkstošus latu, vēl tikpat daudz - Pasaules kausa ātrumlaivām posmam Rīgā. Piešķirot naudu, ņemts vērā, ka šādas sacensības piesaistot daudz skatītāju. Šogad nauda ūdens motosportam nav dota.
Jūrmalas dome (JD) pērn ūdens motosportam atvēlēja 5000, šogad - jau 29,5 tūkstošus latu, lielāko daļu šīs naudas jeb nepilnus Ls 24 000 tērējot Skandināvijas atklātā čempionāta posmam ātrumlaivu Formula 2 klasē, kas šovasar notiks Jūrmalā. Vietējā vara ūdens motosportam tērē vairāk nekā pludmales volejbolam, basketbolam, futbolam, invalīdu sportam, airēšanai un burāšanai, galda tenisam un handbolam kopā. Atbalstot Skandināvijas čempionāta posmu, Jūrmala cer vairot savu kūrorta slavu Skandināvijas valstīs, skaidro JD preses pārstāve Baiba Gailīte.
Jūrmalas domes deputāts Agris Kalnciems (TP), nobalsojis par šā gada Jūrmalas budžeta apstiprināšanu, uz atlikušo domes sēdes daļu nav palicis. Pozitīvais balsojums par budžetu nozīmēja, ka Ūdens motosporta federācijas, kuras prezidents viņš ir, kasē šogad ieripos tuvu Ls 30 000. A.Kalnciems ir līdzīpašnieks viņa vārdā nosauktajai, federācijā iekļautajai komandai Kalnciems Racing Team, kurai no šī atbalsta tiks iespēja piedalīties starptautisko sacensību posmā. A.Kalnciema viedokli, vai tajā nav saskatāms interešu konflikts, Dienai neizdevās iegūt.
Ar pašvaldību devīgumu ātrumlaivām kontrastē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresa aicinājums, nodokļiem nepildoties tik raiti, kā cerēts, iztrūkumu pašvaldībām kompensēt no valsts budžeta. Vaicāts par šo pretrunu, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsver, ka LPS nav tiesīga iejaukties pašvaldību lēmumos par budžeta izlietojumu.
Jūrmalas dome pirks Fantomasa auto
- Detaļas
www.tvnet.lv
26.03.2009
Jūrmalas dome, neraugoties uz pašvaldībā izsludināto taupības režīmu un naudas trūkumu jau iesāktajiem projektiem, par vairākiem tūkstošiem latu pirks antīku vieglo auto, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Automašīnai "Citroen D Special", ar kādu braucis baisais franču komēdiju tēls Fantomass, paredzēts tērēt līdz 6000 latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Kā raksta "Dienas Bizness", informatīvais paziņojums par gaidāmo iepirkumu domes mājaslapā publicēts piektdienā, kas nereti liecina par iepirkuma veicēju vēlmi, lai neviens to nepamana. Savukārt vakar pēcpusdienā domes mazo iepirkumu lapa vairs nebija pieejama.
Turklāt atbildīgā persona par iepirkumu ir seno spēkratu kolekcionārs, deputāts Māris Mežapuķe.
Aptaujātie domes darbinieki un deputāti par šo pirkumu uzzināja no laikraksta un šādu tēriņu pamatojumu nevarēja sniegt. "Tas ir cirks! Ir ļoti nopietni jāpadomā, cik šis iepirkums ir svarīgs jūrmalniekiem, jo tagad pašvaldībai naudas ir ļoti maz," sacīja domniece, bijusī domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta. Pašlaik Jūrmalas domei nepietiek līdzekļu Pumpuru vidusskolas remonta pabeigšanai, Z.Meierovica prospekta rekonstrukcijai, kā arī ielu remontiem un vēl citām vajadzībām.
Savukārt Mežapuķe, kurš vienlaikus ir arī Majoru kultūras nama izstāžu zāles vadītājs, šādus tēriņus uzskata par pamatotiem un arī nekādu interešu konfliktu šajā situācijā neredz.
Jūrmalas mērs iestājas Tautas Partijā
- Detaļas
Dienas Bizness
07.04.2009
Tautas Partija uzņēmusi savās rindās Jūrmalas mēru Ģirtu Trenci. Jūrmalas domē viņš ievēlēts no Jaunā laika, bet vairākus gadus strādāja kā bezpartejiskais deputāts.
Jūrmalas domē , kurā ir 15 deputātu vietas, jau strādā divi TP domnieki, miljonārs Agris Kalnciems un bijušais Jūrmalas domes izpilddirektors Zigurds Starks.
DB jau rakstīja, ka pirmoreiz Jūrmalai ir mērs, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā Kauguros un uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu. 1976. gadā dzimušais deputāts izglītību ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā. Domē ievēlēts no partijas Jaunais laiks, taču pēc balsojuma par Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem, kopā ar Inesi Aizstrautu un Zigurdu Starku no partijas izslēgts. Kā īpašu argumentu gan Trenča atbalstītāji, gan pretinieki min viņa radniecību ar ekspremjeru Aigaru Kalvīti.