30.03.2010

13.03.2010., TVNET

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) drīkst apsaimniekot savu īpašumu, lai kur tas atrastos, tā, kā likums to atļauj. Tā, runājot par valdības atļauju Šleseram izcirst kokus mājas būvēšanai kāpu zonā, intervijā portālam TVNET sacīja Tautas partijas (TP) vadītājs Andris Škēle. Viņš uzsvēra, ka pēc likuma šīs darbības ir atļautas arī jebkuram citam cilvēkam.

Viņš piekrita Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra izteikumiem – ja likums atļauj šādu būvniecību, tad atļauj arī Šleseram.

„Ir taču pilnīgi vienalga, vai tas būs Šlesera kungs, Āboltiņas kundze, Dombrovska kungs vai kāds cits.

Likums pret visām personām, kuras izlems, vēlēsies, gribēs kaut ko darīt īpaši regulētā zonā, kas ir kāpu zona, izturas vienādi,” viņš uzsvēra.

„Nav izņēmumu pret Šlesera kungu,” TP vadītājs vērsa uzmanību un skaidroja, ka tā ir likumā noteiktā kārtība.

„Ja vēlas, protams, var mainīt likumu, kas neļaus nevienam nekad un nekādos apstākļos [izcirst kokus mājas būvēšanai kāpu zonā],” Šķēle teica un uzsvēra, ka arī šajā gadījumā likums pret visām personām būtu vienāds.

„Nevar viņam pārmest, ka pret viņu ir taisīts izņēmums,” Šķēle teica, komentējot sabiedrībā izskanējušos pārmetumus Rīgas vicemēram. Šķēle piebilda, ka Šlesera politiskie konkurenti „zem lupas ar īpašām politiskām anturāžām” pēta katru viņa darbību un cenšas gūt no tā kādu labumu.

„Ja tur būtu kāda nelikumība, šis jautājums nenonāktu līdz lemšanai Ministru kabinetā. It sevišķi, viņam vēl esot opozīcijā,” TP vadītājs rezumēja.

Portāls TVNET jau vēstījis, ka valdība akceptējusi koku izciršanu Šlesera privātmājas un saimniecības ēku kompleksa būvniecībai kāpu aizsargjoslā. Pret to iebilda Jūrmalas Aizsardzības biedrība.

LETA, 25.03.2010.

Jūrmalas domes izveidotā darba grupa plāno apsekot vairākus graustu objektus Jomas ielā, aģentūrai LETA pastāstīja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Auniņa.

Darba grupa, kuras vadītājs ir Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Romualds Ražuks, jau iepriekš izskatījis vairākus iedzīvotāju iesniegumus, kuros iedzīvotāji informē par esošajiem graustiem.

Jau ziņots, ka iepriekšējā darba grupas sanāksmē dalībnieki vienojās par Jūrmalas pilsētas graustu reģistra izveidošanu un papildināšanu. Darba grupa uzklausīja speciālistu atzinumus par vairākiem nesakārtotiem īpašumiem, kā arī vienojās par informatīvu vēstuļu izsūtīšanu to īpašniekiem.

Ražuks iepriekš arī uzdeva attiecīgajiem speciālistiem noskaidrot un aprēķināt izmaksas, kas varētu rasties, īstenojot graustu sakārtošanu vai nojaukšanu, kā arī apzināt iespējas rast līdzekļus pašvaldības budžetā.

Kā ziņots, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar graustu problēmas risināšanu pilsētā, šā gada februārī ar Jūrmalas domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica ("Jūrmala - mūsu mājas") rīkojumu tika izveidota īpaša darba grupa, kuras uzdevums ir veicināt Jūrmalas pilsētas teritorijā sliktā tehniskā stāvoklī esošo nekustamo īpašumu sakārtošanu vai nojaukšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ražuks jau publiski aicinājis Jūrmalas iedzīvotājus viņu informēt par esošajiem graustiem, tā radot pamatu graustu reģistra izveidei. Tas varētu būt publiski pieejams gan pilsētas preses izdevumos, gan Jūrmalas mājaslapā. Graustu reģistrs īpaši noderīgs varētu būt domes amatpersonām situācijās, kad nesakārtoto un nolaisto namu īpašnieki vēlēsies saņemt pašvaldības atbalstu citu savu projektu attīstīšanai.

Reģistra izveidei sekos Būvvaldes apsekojums un atzinums, pamatojoties uz kuru pašvaldība aicinās namu īpašniekus darīt visu iespējamo, lai viņu īpašums neapdraudētu cilvēku drošību un nebojātu pilsētas ainavu. Paredzot, ka ne vienmēr īpašnieki būs gatavi atsaukties aicinājumam savest kārtībā savus īpašumus, dome patur iespēju pieprasīt veikt ēkas konservācijas un/vai restaurācijas darbus vai arī izdarīt to par saviem līdzekļiem, veiktos ieguldījumus tiesas ceļā piedzenot no namu patiesajiem īpašniekiem.