16.03.2011., Dienas Bizness

Tuvojas noslēgumam Jūrmalas teritoriālā plānojuma sabiedriskā apspriešana, taču neapmierināti ir uzņēmēji, iedzīvotāji un atbildīgā ministrija ( VARAM). Uzņēmēji sašutuši par neskaidrajiem apbūves noteikumiem, kurus var interpretēt tā vai citādi. Jūrmalnieki vēlas lielāku skaidrību par dabas pamatņu apbūvi, bet atbildīgā ministrija vēstulē Jūrmalas domei , ko parakstījis ministrs R. Vējonis, aizrāda pašvaldībai uz trūkumiem plānošanā. Diemžēl tam visam ir tikai rekomendējošs raksturs. Tomēr jaunā teritoriālā plānojuma autori sola VARAM teikto pieņemt zināšanai, izstrādājot teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju.

Dokuments grūti lietojams.

VARAM norāda, ka jebkuram pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentam ir jābūt pietiekoši skaidram un saprotamam ne tikai atsevišķiem plānošanas speciālistiem, bet arī iedzīvotājiem. «No lietotāja viedokļa ir grūti novērtēt katrā funkcionālajā zonā atļautās izmantošanas un to aprobežojumus visā administratīvajā teritorijā kopumā. Tāpat nav skaidroti Apbūves noteikumos funkcionālo zonu apzīmējumiem lietotie burtu un ciparu indeksi,» teikts vēstulē domei. VARAM secina, ka atsevišķi Apbūves noteikumu punkti ir noformulēti tā, ka tos var dažādi interpretēt. Izstrādājot detālplānojumu, tiek dota iespēja noteikt citādu teritorijas izmantošanas veidu un apbūves parametrus, kā tas noteikts konkrētās pilsētas daļas attiecīgajā funkcionālajā zonā. Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra spriedumā norādīts, ka Dzintaru mežā ieplānotā būvniecība iecerētajā veidā nav atļauta. Tikmēr Jūrmalas mērs Gatis Truksnis norāda, ka tas nebūt nenozīmē, ka Satversmes tiesas spriedumā minētajos zemesgabalos neko vairs nebūvēs, būšot vien jārīko plašāka un kvalitatīvāka sabiedriskā apspriešana.« Skatīsimies sabiedrības viedokli, varbūt jāatstāj Jāņupītes polderis ( applūstoša teritorija)kā lauksaimniecības zeme, varbūt jāizliekas, ka Bražciemā nav saceltas visādas būdas( vasarnieku patvaļīgā būvniecība), un jāatstāj viss kā ir. Vienai daļai iedzīvotāju nepatiks, ka pie viņu savrupmājām būvēs kūrorta iestādes, bet ir jāizsver, kas pilsētai dos lielāku labumu,» uz protestētājiem piktojas mērs.

Grib skaidrus nosacījumus

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB )valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms dokumenta izstrādātājiem lūdza: «Pirmās redakcijas sabiedriskajai apspriešanai papildus sagatavot un iesniegt pilnu sarakstu ar adresēm visām dabas teritorijām, kas ir plānotas apbūvei un pamatojumu, kāpēc tas tiek darīts. Tajā ietvert arī ūdensmalas ar apbūvi, pludmales promenādes ar apbūvi, visus jaunos skvērus un parkus ar apbūves iespējām .»Jūrmalnieki vēlējās uzzināt precīzu katra zemes gabala lielumu un kopējo bilanci - summu pa pozīcijām, kā arī minētos zemesgabalus norādīt atsevišķā kartē. «Šāda paskaidrojuma nepieciešamību – pamatot dabas pamatnes maiņu uz apbūves teritoriju, ir uzsvēris Augstākās tiesas senāts, izskatot un dodot spriedumu līdzīga rakstura tiesvedības,» turpina U.Kronblūms. G.Truksnis sola vēlreiz izvērtēt sabiedrības viedokli par dabas pamatņu apbūvi un tikai tad lemt par izmaiņām plānā.

Prasa ūdensvadu un tualetes

« Vispirms jāgādā par to, kas jau ir uzcelts un jādomā, kā uzlabot jūrmalnieku un viesu dzīves kvalitāti. Kamēr nebūs visā pilsētā ievilkts ūdensvads un kanalizācija, kā arī iekārtotas tualetes, nekāda kūrorta attīstība nebūs iespējama. Visvairāk viesi interesējas par neskartu dabu un elementāru higiēnas prasību ievērošanu,» skaidro SIA Jūrmalas promenāde vadītāja Sandra Balča.

Arī SIA IrisaM īpašniece Īrisa Meļeškeviča uzskata, ka vispirms jāsakārto un jāaizpilda tās viesnīcas un sanatorijas, kas Jūrmalā jau ir.« Tā nav nekāda uzņēmējdarbība uz pašvaldības zemes sabūvēt dzīvojamās mājas un tās pārdot. Pilsētai no tā nav nekāda labuma, jau tā sabūvētas mājas, kas stāv tukšas. Dabas pamatnes jāpietaupa nākamajām paaudzēm, bet mums jāsakārto jau uzbūvētais,» domā I.Meļeškeviča.

Baidās zaudēt atlaides

Pirms sabiedriskās apspriešanas pagarināšanas JAB iesniedza pašvaldībā gandrīz divus tūkstošus jūrmalnieku parakstu, kas bija pret šādu dokumenta redakciju, prasot neapbūvēt dabas pamatnes. Tomēr parakstu vākšana turpinās, kopumā savākti aptuveni trīs tūkstoši parakstu, kas gan atbalsta, gan noliedz topošo plānu. Jūrmalas mērs gan saka, ka tās nav parakstu vākšanas sacensības un parakstu skaitam neesot lielas nozīmes.

«Cilvēki pilnībā piekrita JAB iebildumiem, bet daudzi baidījās parakstīties - ja nu atņem nodokļu atlaides. Protams, ja tās pienākas, atņemt nevar, bet normālā sabiedrībā tādām bailēm no pašu vēlētas institūcijas nevajadzētu būt,» secina U.Kronblūms. Nav arī skaidrs, vai tiem jūrmalniekiem, kuru dzīves kvalitāti savrupmāju rajonos sabojās plānā solītās daudzstāvu ēkas, tiks samazināti nodokļi.

Aicina uz atklātību

«Lai nodrošinātu plānojuma leģitimitāti un plānošanas procesa atklātību, aicinu Domi būt par objektīvu un neitrālu institūciju, uzklausot un taisnīgi izvērtējot visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības,» aicina VARAM ministra R.Vējoņa parakstītā vēstule. Tikmēr JAB procesu vērtē citādi.« Domes darbība nekādi neliecina par neitrālu pozīciju. Abās ar Jūrmalas domes pozīciju saistītajās avīzēs jau sākotnēji parādījās nievājoši komentāri par JAB, tika publicēta saturiskā ziņā JAB viedokļa kopija ar aicinājumu būt "par" teritoriju apbūvēšanu. Sabiedriskajās apspriešanās bija tendence novirzīt dalībniekus no ļoti konkrētiem jautājumiem, jo argumentācijas daudzu teritoriju apbūvei faktiski nav. Arī iedzīvotāju acīs Dome faktiski ir izmaiņu "bīdītāji" nevis neitrāli izvērtētāji,» tā U.Kronblūms. Jūrmalas mērs sola, ka arī turpmākajā dokumenta izstrādes darbā pieaicinās sabiedriskās organizācijas un nevienu prom nedzīšot.«

Pēc 17. marta, kad beigsies sabiedriskās apspriešana, darba grupa veiks iesniegto priekšlikumu un saņemto institūciju sniegto atzinumu izvērtēšanu, kas būs par pamatu, lai sagatavotu pilnveidoto

plāna redakciju. Dome lems par to, vai tā būs otrā redakcija ar atkārtotu sabiedrisko apspriešanu vai jau kā galīgā redakcija, kas arī tiks nodota sabiedrībai izskatīšanai. Pēc galīgās redakcijas apstiprināšanas, teritorijas plānojums tiks nosūtīts Rīgas plānošanas reģionam atzinuma saņemšanai, pēc kura dome varēs lemt par plāna apstiprināšanu. Visādā ziņā – vēl viens sabiedriskās apspriešanas process būs,» skaidro plāna izstrādātāju Grupas93 pārstāvis Neils Balgalis. Viņš sola, ka papildu līdzekļi nebūs nepieciešami.