31.12.2011.
Jūrmalas mēra padomnieka amats tiek Jūrmalgeitas lietā notiesātajam Hlevickim
- Detaļas
15.11.2011. Db.lv
Par Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (LPP/LC) padomnieku veselības aprūpes organizācijas jautājumos kļuvis eksmērs, par kukuļdošanu Jūrmalgeitas lietā notiesātais Juris Hlevickis, vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tagad Jūrmalas nodokļu maksātāji uztur divus eksmērus - Gata Trukšņa padomniekus. Kukuļdošanā apsūdzēto Raimondu Munkevicu (Jūrmala - mūsu mājas), kas pilda padomnieka pienākumus kultūras un sporta jautājumos, un Juri Hlevicki.
J. Hlevickis ir visai labi iekārtojies, jo ir mēra padomnieks, kā arī valdes loceklis pašvaldības kapitālsabiedrībā Veselības un sociālās aprūpes centrs-Sloka. Vēl viņš ir Reitterapijas nodaļas vadītājs SIA Sanare-Jaunķemeri, diagnostikas bloka vadītājs un ārsts pašvaldības kapitālsabiedrībā Jūrmalas slimnīca. Dakteris stāsta, ka alga pašvaldības amatos viņam esot neliela - 300 Ls katrā. « Šobrīd Jūrmalā jācenšas visiem spēkiem medicīnas sistēmu sakārtot tā, lai visiem būtu pieejama ambulatorā palīdzība. Pašvaldībai tieši par pieejamību jārūpējas. Par Eiropas līdzekļiem iekārtosim stacionāru Slokā. Tagad arī Jūrmalas slimnīcā pieņem seši ģimenes ārsti, cilvēki jaunajai sistēmai ātri pielāgojas,» tā J.Hlevickis, piebilstot, ka visi viņa amati ir savstarpēji saistīti un nav grūti tos savienot. Pateicoties tieši eksmēram J. Hlevickim, 2004. gadā kūrortpilsētā ieradās līdz tam Jūrmalā nepazīstamais jelgavnieks Gatis Truksnis. Vispirms viņš dažus mēnešus pabija pašvaldības kapitālsabiedrības Jūrmalas siltums valdē, bet tad kļuva par Hlevicka vadītās domes izpilddirektoru.
G. Truksnis uzskata, ka Hlevickis ir savas jomas profesionālis, kam nav tiesas aizlieguma ieņemt pašvaldībā amatus. Turklāt eksmērs esot paaugstinājis savu kvalifikāciju. «Drusku nežēlīgs ir viedoklis, ka J. Hlevickis nevar pašvaldībā strādāt, nedrīkst cilvēku vajāt visu mūžu. Savu sodu viņš ir izcietis. Pārmetumi neiet kristīgās ētikas rāmjos,» dusmojas Jūrmalas mērs.
Tiesa pēc būtības sāk skatīt Jūrmalas kukuļošanas lietu
- Detaļas
25.11.2011., Db.lv
Jūrmalas pilsētas tiesa uzsākusi tiesas izmeklēšanu tā saucamajā Jūrmalas kukuļošanas lietā, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais pilsētas mērs Raimonds Munkevics un bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.
Notikušajā sēdē prokurore Velta Zaļūksne nolasīja apsūdzību, savukārt gan R.Munkevis, gan N.Pīrants, paužot savu attieksmi pret apsūdzību, norādījuši, ka inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos savu vainu neatzīst. Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 1.decembrī, plānots sākt nopratināt lieciniekus, DB uzzināja tiesā.
Jāatgādina, ka iepriekšējā tiesas sēdē abi apsūdzētie pieteica noraidījumu prokurorei V.Zaļūksnei, tomēr tiesa tos noraidīja. Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts Lauris Matisāns tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, tur strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.
Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvājuši kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.
Jāatgādina, ka vairākas reizes šī lieta tika atcelta N.Pīranata slimības dēļ. V.Zaļūksne pat lūdza izdalīt viņa lietu atsevišķi. Tiesa gan nozīmēja N.Pīrantam ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai viņš var piedalīties lietas iztiesāšanā. Tomēr ekspertīzes rezultāti netika atklāti.
Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei I.Blauai piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu balsojumā par viņa palikšanu amatā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.
Tomēr šajā datumā abi apsūdzētie tika aizturēti, bet R. Munkevics gāzts no mēra krēsla. Gan N.Pīrantam, gan R.Munkevicam tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Tomēr pērn augustā tiesa lēma, ka pret 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu R. Munkevics no apcietinājums ir atbrīvojams, arī N. Pīrants mēnesi vēlāk pret 40 tūkst. Ls drošības naudu tika atbrīvots. Abi apsūdzētie vainu sev inkriminētajos noziegumos noliedz.
JAB apstrīdēs Jūrmalas attīstības plānu VARAM un aicinās atlaist domi
- Detaļas
17.12.2011., Delfi.lv., Diena.lv
Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) apstrīdēs pilsētas attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un aicinās ministru atlaist Jūrmalas domi, sestdien laikrakstam "Diena" saka JAB pārstāvis Guntis Grūba.
Laikraksts norāda, ka karstus strīdus izraisījušo pilsētas attīstības plānu Jūrmalas dome pieņēma, veiksmīgi izvēloties dienu, kad Saeima pieņēma 2012. gada valsts budžetu un mediju uzmanība lielākoties bija pievērsta tai. Pirms tam pilsētas vadība tika pie lielākas algas – Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) turpmāk saņems Ls 1715 mēnesī. Plāns pieņemts bez apspriešanas, jo mērs uzskata, ka visi strīdīgie jautājumi no tā izņemti, taču kritiķi uzsver – nav bijis laika rūpīgi izpētīt visas izmaiņas, jo to ir ļoti daudz, bet plāns jau pieņemts.
Plāna pirmā apspriešana gada sākumā bija ļoti detalizēta, sadalīta pa teritorijām, un sešās sapulcēs kritikas bija ļoti daudz. Plāna sagatavošanas darba grupas vadītājs Māris Dzenītis īsi pirms tā pieņemšanas ir zaudējis vicemēra krēslu, bet plāns pieņemts, neapspriežot tajā veiktās izmaiņas, norāda laikraksts.
Truksnis skaidro, ka sākotnēji plānā salikti visi strīdīgie priekšlikumi, pret kuriem bijuši daudzi iebildumi. Tā kā tie izņemti, tad atkārtotu apspriešanu nevajag – neesot vairs promenādes gar jūras krastu, ūdens malu apbūves, tāpat lielākajā daļa dabas pamatnes teritoriju paaugstināts aizsardzības režīms, samazinot tā saucamās D3 jeb labiekārtojamās dabas teritorijas.
"Nekad Jūrmalas vēsturē nav bijis aizliegums būvēt augstāk par pieciem stāviem, izņemot Kaugurus, kāds tagad būs. Vienīgais apbūvējamais zemesgabals kāpu zonā, ko mēs saglabājām kā apbūvējamu, ir 4,5 hektārus liels zemesgabals Ogres ielas galā, kurā rezervējam vietu, ja Jūrmalā gribētu ienākt "Hilton" vai "Sheraton" viesnīcu tīkli," laikrakstam skaidro Truksnis, kurš uzskata, ka pieņemtais plāns ir konservatīvs, bet attīstība ir iespējama, jo katru plāna daļu atsevišķi varot pārveidot, ja ir tāda vēlēšanās. "Vienreiz ir jāpieliek punkts, jo daudzi gaida šo plānu," rezumēja mērs.
JAB pārstāvis Guntis Grūba norāda, ka nav jēgas runāt par atsevišķām normām, jo pārkāpta ir pati procedūra: "Pēc pirmās apspriešanas ir veikts ļoti daudz jaunu papildinājumu, par kuriem jūrmalnieki nav informēti. Tas būtībā ir pilnīgi cits plāns nekā tas, ko apsprieda. Gatis Truksnis ir melojis sabiedrībai, solot atkārtotu apspriešanu." Grūba norāda, ka kūrorta teritorijas statuss nostiprināts tādiem zemesgabaliem, par kuriem bija solīta izpēte.
Opozīcijas deputāte Dzintra Hirša(V) balsojumā atturējās, jo uzskata, ka ir pārāk sasteigts process – pirmdien deputātiem iesniedza plāna galīgo versiju, bet ceturtdien jau notika balsošana. Opozīcija šoreiz nebija vienota, jo "Vienotības" pārstāvis Juris Visockis plānu atbalstīja, vēsta laikraksts. Toties opozīcijā pārgājis Dzenītis, kurš pieņemto dokumentu nosaucis par stagnācijas plānu ar pārāk maz vietām kūrorta attīstībai.
Jūrmalas dome apstiprina teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem
- Detaļas
15.12.2012., Delfi.lv
Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprinājusi teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem, portālu "Delfi" informēja domes pārstāve Elita Cepurīte.
Jūrmalas pilsētas teritoriālais plānojums izstrādāts, balstoties uz pilsētas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam.
Teritoriālā plānojuma pirmā redakcija tika nodota sabiedriskajai apspriešanai 6. janvārī, kas, iespējams, ir bijusi viena no plašākajām sabiedriskajām apspriešanām Latvijā, vēsta domē. Notikušas sešas plaši apmeklētas sanāksmes ar iedzīvotājiem, plānojuma materiāli bija izstādīti četrās izstādēs dažādos Jūrmalas pilsētas rajonos, kā arī pieejami internetā, tāpat tika rīkotas diskusijas un sanāksmes ar dažādām sabiedrības grupām. "Lai nodrošinātu pilnvērtīgu sabiedrības iesaisti plāna risinājumu apspriešanā, izveidota interneta vietne, kurā bija pieejami Jūrmalas domē pieņemtie un apstiprinātie plānošanas dokumenti, pirmās redakcijas risinājumi un interaktīvās kartes," vēsta domē.
Cepurīte vēsta, ka iedzīvotāju, sabiedrisko organizāciju un institūciju sniegtie priekšlikumi tika izvērtēti un iekļauti Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem. "Iedzīvotāju plašā iesaiste sabiedriskās apspriešanas procesā dod pamatu pārliecībai, ka Jūrmalas pilsētas dome ir pieņēmusi labu, uz pilsētas attīstību vērstu teritoriālo plānojumu, kurā saskaņotas sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības intereses," teikts paziņojumā presei.
Iedzīvotājiem un institūcijām, kas sniegušas atzinumus par teritorijas plānojumu, tiks nodrošināta iespēja iepazīties ar teritorijas plānojuma galīgo redakciju un tās dokumentāciju, un iesniegt atsauksmes.
Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju un teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem izstrādājis pilsētplānošanas uzņēmums SIA "Grupa 93" sadarbībā ar pašvaldību.
JAB tiesā apstrīd lēmumu pārdot Majoru glābšanas staciju
- Detaļas
20.12.2011., LETA
Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) iesniegusi pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lai apstrīdētu Jūrmalas domes 11.augusta lēmumu nodot privatizācijai Majoru glābšanas staciju un zemesgabalu Pilsoņu ielā 2.
Jau vēstīts, ka pirmdien biedrība vērsās pie Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (LPP/LC) aicinot neparakstīt lēmumu par Majoru glābšanas stacijas pārdošanu SIA "Shwartz" par 215 000 latu.
Kā pastāstīja biedrības pārstāvis Guntis Grūba, izsole jau ir notikusi un SIA "Shwartz" jau ir pārskaitījis pašvaldībai naudu par zemesgabalu un glābšanas stacijas ēku, atlicis vien parakstīt pārdošanas līgumu. Kamēr darījums vēl nav apstiprināts un privātā uzņēmuma tiesības uz šo īpašumu vēl nav nostiprinātas Zemesgrāmatā, biedrība vērsusies tiesā, lai apstrīdētu Jūrmalas domes lēmumu to pārdot.
"Administratīvajā tiesā mēģināsim pierādīt, ka skartas sabiedrības intereses, atsavinot publisku mantu. Tas ir ļoti neracionāls lēmums, un man ir skaidrs, kādas shēmas sekos tālāk," sacīja Grūba. JAB ir pārliecināti, ka zemesgabals un uz tā esošā būve jāpatur pašvaldības īpašumā, jo tas nepieciešams glābšanas stacijas saglabāšanai.
Lēmumu par būves un zemesgabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2, atsavināšanu Jūrmalas dome pieņēma šā gada 11.augustā, bet 15.decembrī pieņemts lēmums par ēkas un zemesgabala 48/100 domājamo daļu pārdošanu.
Grūba un viņa domubiedri Uldis Kronblūms un Rūta Viņķele uzskata, ka pašvaldības zeme tiks pārdota par neadekvāti zemu cenu, riskējot, ka nākotnē viesnīcas un glābšanas stacijas vietā Majoru pludmalē tiks uzbūvēta daudzdzīvokļu māja.
Strīdus zemes gabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpas aizsargjoslā, kas tam paredz īpašu aizsardzības līmeni. Zemesgabals un glābšanas stacija saskaņā ar domes lēmumu par 215 000 latu pārdoti SIA "Shwartz". JAB uzskata, ka tā ir pārāk zema summa par zemesgabalu, kas atrodas vien dažu metru attālumā no pludmales.
Vienlaikus Jūrmalas aktīvisti norāda, ka Aizsargjoslu likums aizliedz atsavināt krasta kāpu aizsargjoslā pašvaldības īpašumā esošo zemi. Saskaņā ar 2002.gada 18.decembrī noslēgto pilnvarojuma līgumu glābšanas stacijas ēka tika nodota apsaimniekošanā pašvaldības SIA "Jūrmalas ātrā palīdzība", kas tajā īsteno Jūrmalas iedzīvotājiem vitāli svarīgu funkciju - nodrošina iedzīvotāju drošību, kas peldas un atpūšas pludmalē.
Kaut arī SIA "Shwartz" sola nodrošināt, ka minētās pašvaldības funkcijas izpilde arī turpmāk netiks apdraudēta, biedrības ieskatā mantai, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai, ir jāatrodas un jāpaliek pašvaldības īpašumā, nevis nomā.
JAB pauž neizpratni, kāpēc SIA "Shwartz" biznesa ieceres īstenošanai ir nepieciešama strīdus zemes gabala 48/100 domājamo daļu un glābšanas stacijas pāriešana uzņēmuma īpašumā. "Ja glābšanas stacijas funkciju īstenošana līguma dalībnieku ieskatā var tikt nodrošināta, nepieciešamās telpas nododot Jūrmalas pilsētas domei beztermiņa bezatlīdzības nomā, tad tikpat labi SIA "Shwartz" savu ieceri var īstenot, nomājot no pašvaldības strīdus zemes gabalu un glābšanas staciju. Pašvaldības publisko funkciju īstenošana ir atzīstama par prioritāru pār privātpersonas komerciālajām interesēm," uzskata JAB.
Par ieceri pārdot Majoru glābšanas stacijas ēku un daļu zemesgabala šā gada augustā rakstīja arī portāls "Pietiek.com" - pašvaldībai piederošā ēka novērtēta par aptuveni 40 000 latu, bet pludmalē esošā zemes īpašuma 58/100 domājamo daļu sākumcena noteikta aptuveni 250 000 latu. Īpašumu bija iecerēts pārdot izsolē. "Pietiek" norādīja, ka šāda cena par ekskluzīvu, apbūvējamu zemesgabalu Majoros ir neadekvāti maza, ja ņem vērā, ka īpašums atrodas pludmalē, dažus metrus no jūras.
Īpašums atrodas uz privātpersonai - SIA "Shwartz" - daļēji piederoša zemesgabala, tādēļ šai firmai uz to bija pirmpirkuma tiesības. SIA "Shwartz" pieder diviem turīgiem Krievijas izcelsmes uzņēmējiem - Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Vienīgais īpašuma apgrūtinājums ir prasība 100 kvadrātmetros no īpašuma nodrošināt glābšanas stacijas funkcijas.
Daļa no 1337 kvadrātmetru lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000.gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. 2000.gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva AS "Fēnikss", pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca kādas privātpersonas īpašumā.
Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009.gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies SIA "Shwartz", liecina zemesgrāmatas dati. Šī firma pieder Sergejam un Aleksandram Osokiniem. SIA "Shwartz" tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija "Lindo Express Limited", rāda Lursoft dati. 2010.gada jūnijā SIA "Shwartz" pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011.gada 7.februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu hipotēka par labu "Aizkraukles bankai". Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamam īpašumam Rīgā.
Aleksandrs Osokins pirms vairākiem gadiem redzēts grozāmies tobrīd vēl "Parex" bankas īpašnieka Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas tuvumā. Abi Osokini 2006.gada decembrī pavīdēja dzeltenās preses slejās pēc tam, kad Tatjana Kargina savam dēlam teicās uzdāvinājusi ap 200 000 eiro vērtu "Lamborghini Gallardo" automašīnu, kas, kā atklājās, bija reģistrēts uz Osokinu firmas vārda, rakstīja portāls.