31.03.2012

16.02.2012., Db.lv

Jūrmalas pašvaldībā nelietderīgi izlietoti 1,2 miljoni līdzekļu, bet iedzīvotājiem nācies par pašvaldības pakalpojumiem pārmaksāt 402 tūkstošus latus. Lielas summas Jūrmalā maksātas kā atalgojums kapitālsabiedrību valdes locekļiem un kompensācijās par to atcelšanu no amata, kā arī ieguldīti uzņēmumos, kuri nav īstenojuši nevienu būvniecības projektu, secināts Valsts kontroles (VK) padomes revīzijā. Par konstatētajiem pārkāpumiem informēta arī prokuratūra.

17.02.2012., db.lv

Jau gandrīz trīs gadus Rīgas domes pilsētas attīstības departaments ved sarunas ar Jūrmalas domi par iespējamo abu pilsētu robežu tieši Lielupes teritorijā. Katra no pusēm ir savs redzējums, kādai vajadzētu izskatīties abu pašvaldību robežai. Tomēr pie konkrēta kopsaucēja pagaidām abas puses nav nonākušas.

3.01.2012., Delfi.lv

Jūrmalas dome lietos Dienvidu tilta shēmas, būvējot dzīvokļus mazturīgajiem par 750 latiem kvadrātmetrā (Ls/m2), otrdien raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Pašvaldības SIA "Jūrmalas attīstības projekti" šim nolūkam ņems vairāk nekā sešu miljonu latu kredītu. Pēc tam pašvaldība no attīstītāja dzīvokļus atpirks. Līdzīgi kā Dienvidu tilta būvniecībā, arī Jūrmalas dome sākotnēji noslēgs līgumu par būvniecību, attīstītājs ņems kredītu, bet nodokļu maksātāji par to visu maksās.

Vispirms uzņēmums, piemērojot iepirkuma procedūru – atklātu konkursu, ņems kredītu 6,239 miljonu latu apmērā, ieķīlājot zemesgabalu Dīķu ielā 30 un topošās ēkas. Bilances vērtība zemesgabalam noteikta 585 000 latu. Savukārt Jūrmalas dome, sākot ar 2014.gadu, slēgs ar "Jūrmalas attīstības projektiem" līgumu par dzīvokļu iegādi. Pēc uzņēmuma lūguma no lēmuma projekta svītroja punktu, kas nosaka, ka pašvaldība ik gadu šim nolūkam budžetā paredzēs vairāk nekā 788 000 latu.

Iepriekšējā domes sēdē deputāti nolēma ieguldīt "Jūrmalas attīstības projektu" pamatkapitālā vēl divus zemesgabalus – Dīķu ielā 30a, ko AS "BDO" novērtējusi 7 900 latiem un Dīķu 30b, kura cena ir noteikta 34 600 latu. Jāteic, ka bilances vērtība minētajiem zemesgabaliem ir augstāka: Dīķu 30a – 14 256 lati, un Dīķu 30b – 77 330lati.

Kā laikrakstam paskaidroja Jūrmalas attīstības projekti vadītājs Andris Jankovs-Priede, līdzās esošie zemesgabali nepieciešami teritorijas labiekārtošanai. Tikmēr opozīcijas deputāti izsaka aizdomas, ka tur pēc tam, kad pašvaldība būs ievilkusi komunikācijas, uzcels dzīvojamās mājas un dzīvokļus iztirgos, vairs nerēķinoties ar pašvaldību.

1,7 ha lielajā zemesgabalā Dīķu ielā 30 iecerēts uzcelt 166 dzīvokļus. Katrs dzīvokļu m2 izmaksās vismaz 750 latus. Jankovs-Priede apgalvo, ka iepirkt jau gatavus dzīvokļus ir daudz dārgāk, kamēr deputāts Arnis Ābelīte bija aprēķinājis, ka šobrīd Kauguros var nopirkt dzīvokļus par 500 eiro/m2 un lētāk. "SS.lv" sludinājumu portālā vien piedāvā dzīvokļus Kauguros par desmit līdz divpadsmit tūkstošiem latu, izvēle liela – vairāk nekā 200 dzīvokļu. Bet 70 000 latu par dzīvokli (domes piedāvājums) ir summa, par ko Ķemeros vai Slokā jau var nopirkt nelielu māju ar zemi.

"Jūrmalas dome ir kā liels Titāniks, kas virzās konkrētā virzienā. Mēs pieņēmām lēmumu būvēt, tādēļ tagad nevaram lemt pirkt dzīvokļus. Mēs lēkāsim no reizes uz reizi, kamēr cilvēki gadiem sēdēs dzīvokļu rindā. Deputātu viedokļi mainās atkarībā no tā, vai viņi ir pozīcijā vai opozīcijā," tā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

19.03.2012., LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) nosūtījis pieprasījumu Jūrmalas domei līdz piektdienai, 23.martam, sniegt informāciju par SIA Jūrmalas namsaimnieks privatizāciju un par pašvaldības finanšu revīziju pārskatiem no 2009.gada līdz 2011.gadam, informēja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inese Auniņa.

5.01.2012., Delfi.lv

Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija varētu sākties šā gada rudenī un to varētu pabeigt divu gadu laikā un projekta realizēšanai Jūrmalas dome ņemtu aizdevumu Valsts kasē, pavēstīja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Reinholds Pelše.

Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende ceturtdien tikās ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni un iepazinās ar Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukcijas projektu.

Jaunzeme-Grende atzinīgi novērtēja Dzintaru koncertzāles zīmolu, nesot Latvijas vārdu pasaulē, un aicināja pilnā apjomā izmantot Jūrmalas pilsētas un atjaunotās Dzintaru koncertzāles potenciālu 2014.gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Gatavojoties Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas pasākumiem 2015.gadā Jūrmalā un Latvijā, pārrunāti arī pašvaldības pārziņā esoša valsts nozīmes vēstures pieminekļa –Aspazijas mājas – restaurācijas iespējamie finansējuma avoti.

Truksnis informēja kultūras ministri arī par aktuālajām likumdošanas iniciatīvām, kas svarīgas Jūrmalai, tostarp par grozījumiem Tūrisma likumā, kas ļautu piesaistīt investīcijas nozīmīgu kūrorta infrastruktūras objektu attīstībai.

Abas puses vienojās arī par ciešāku sadarbību nākamajā ES fondu plānošanas periodā, kas pašvaldībai ļautu pretendēt uz finansējumu kultūras un integrācijas jomā. Tika apspriesta iespēja jau tuvākajā laikā piesaistīt ES fondu finansējumu koka ēku – valsts nozīmes kultūras pieminekļu – aizsardzībai.

Iepriekš izskanējis, ka Dzintaru koncertzāles mazās zāles restaurācijas un rekonstrukcijas projekts un vīzija jau ir izstrādāta. To īstenošanai nepieciešamais finansējums ir astoņi miljoni latu.

Jūrmalas pilsētas domes investīciju plānā 2011. – 2014.gadam Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurācijai 2012.gadā ir ieplānoti divi miljoni latu un 2013.gadā – 5,8 miljoni latu.