Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju sašutumu ir izraisījis kārtējais uzbrukums pilsētas kultūrvides un arhitektūras nozīmīgām vērtībām. Pilnībā ir nojaukta ēka Jomas ielā 37.

Jūrmalas aizsardzības biedrība ir apstrīdējusi izdoto būvatļauju un vērsusies Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojā, jo, vērtējot projekta dokumentāciju un tās rīcībā esošos dokumentus, ir aizdomas par iespējamām koruptīvām darbībām un iespējamu amatpersonu interešu konfliktu.

Restorāns „Mascotte”, vēlāk restorāns „Korso” un „7 māsiņas” Jomas ielā 37 bija pilsētas vizītkarte, kas bieži tika reproducēta uz pastkartēm jau kopš 1930. gada līdz pat mūsdienām, ieskaitot padomju varas gadus. Mākslas vēsturniece Vita Banga žurnālā „Latvijas architektūra” (1999. gada Nr. 21) rakstīja: Otra lepnākā kafejnīca pēc „Lido” bija „Mascotte”. Ēkas apveidi patīkami atšķīrās Jomas ielās kopskatā, jau no tālienes to izceļot ar pusloka izliekumu, kolonnām un efektīgo uzrakstu. Ārsienu plašais stiklojums padarīja celtnes kontūras nedaudz vieglākas un ļāva uztvert iekštelpas aprises. Ēka bija viens no izteiksmīgākajiem ART DECO mākslas objektiem un nevienam no mums pat neienāca prātā, ka tas tiks iznīcināts.

Skats uz restorāna ēku no Horna dārza puses

Skats uz restorāna ēku no Jomas ielas puses

Pēc tam, kad ap ēku uzcēla būvžogu bez paskaidrojoša teksta, tika apgalvots, ka tiks veikta t.s. vienkāršotā renovācija, neizmainot ēkas pamatapjomu un ka ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) tas ir saskaņots. Arī šoreiz sabiedrība un JAB tika maldināti, jo ir divas dokumentācijas – par vienkāršoto renovāciju/rekonstrukciju, kas saskaņota 2012. gada 28. martā un atkārtoti – 19. decembrī. Taču pēc neilga laika tika saskaņots ēkas rekonstrukcijas projekts, kas ir patiesībā pilnīgi jauns objekts ar kultūrvides mērogam un arhitektūrai nepieņemamu risinājumu. Lieki piebilst, ka teritorija ir valsts aizsargājamais pilsētbūvniecības piemineklis un ēkas tiešā tuvumā ir vairāki arhitektūras pieminekļi! Jūrmalas pilsētas izdotajās prasībās tiek noteikts, ka saglabājams ēkas pamatapjoms un proporcijas. Atjaunojama Jomas ielas fasāde ar pusaploces izvirzījumu un kolonādi, ievērojot apkārtējās vides kvalitātes un vēsturiskās apbūves specifiku. Salīdzinot minēto tekstu ar Inspekcijā saskaņoto būvprojektu šīs prasības nekā citādi kā ņirgāšanos par kultūras mantojumu nosaukt nevar.

Jaunais projekts

Šeit atklājas sekojoša Jūrmalas domes un VKPAI sadarbības shēma, kas tiek apzināti piekopta un attīstīta. Noteikumus projektēšanai raksta Jūrmala dome. Pēc tam projekta skiču stadiju uz Inspekciju ved Jūrmalas pārstāvis, bet bez pašvaldības dienestu atzinuma par projektu. Mutiski tiek ziņots projektu izvērtēšanas komisijai, ka Jūrmalai projekts ir pieņemams. Tajā pašā dienā projekts tiek saskaņots un vests uz Jūrmalu, kur savukārt tiek apgalvots, ka VKPAI par projektu nav iebildumu un Jūrmalas rakstītajiem noteikumiem nav nozīmes. Valsts intereses pārstāvošā Inspekcija pat neiedziļinās projekta risinājumos, jo tālāko atbildību uzņemas pašvaldība, kurai par lielisku aizsegu, savukārt, kalpo VKPAI saskaņojums.

Konkrētajā gadījumā par rekonstrukcijas projektu ir ziņojusi A.Naudiša, piedaloties projekta autoram D.Krūmiņam. Projekta izskatīšana un saskaņošana notikusi vienas dienas laikā, t.i. 2013. gada 13. februārī. Par vienīgo argumentu tik pēkšņai nostājas izmaiņai kalpojis komisijai izteiktais apgalvojums, ka esošā ēka atzīta par sliktā tehniskā stāvoklī esošu. Projektam nav pievienota ēkas tehniskā stāvokļa novērtēšanas dokumentācija, nav veikta kultūrvides analīze, skiču stadijas sējumā nav arhitektūras projektēšanas uzdevuma un īpašo prasību. Var apgalvot, ka VKPAI komisija projektu nav skatījusi, jo citādi šādas paviršības un elementāru prasību ignorēšanu skaidrot nav iespējams. Projekts ir vērtēts kā esošās ēkas rekonstrukcija, bet ir acīm redzama jaunbūve, par ko liecina arī šobrīd būvlaukumā esošā būvbedre. Ir labi zināmas manipulācijas Jūrmalā ar jēdziena rekonstrukcija pielietojumu, kad no vienstāvu koka nama uzbūvē trīsstāvu mūra ēku. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas, kas atbild par būvniecības regulējumu valstī, skaidrojumam galvenais dokuments, kas ierobežotu šādu patvaļu ir VKPAI izdotie īpašie nosacījumi. Kā izriet no iepriekš teiktā, tad Inspekcija, šādus noteikumus nerakstot, izvairās no nepieciešamības novērtēt rekonstrukcijas priekšlikumu, kas patiesībā ir jaunbūve un kas tiešā veidā ir saistīts ēku Jomas ielā 37 un kas savukārt paver iespējas Jūrmalai izmantot VKPAI saskaņojumu.

Vēl viens piemērs ir restorāns „Lido”, kurš turklāt bija valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis. Tā rekonstrukcijas projekts (arhitekts J.Alksnis) tika apspriests VKPAI, uz kuru tika aicināta arī aktīva mūsu biedrības ideju paudēja, rakstniece Anna Žīgure. Tika apgalvots, ka arhitektūras pieminekļa rekonstrukcija notiks iespējami saudzīgi, saglabājot tā pamatvērtības. Tālākās darbības izrādījās tieši pretējas un mēs tikām maldināti. Arhitektūras pieminekli nojauca, pārvietoja, uzbūvēja jaunās konstrukcijās, nesaglabājot tam raksturīgo arhitektūru un funkciju. Šobrīd ēka ir vērtējama kā objekts, kuram, mūsuprāt, nav arhitektūras pieminekļa vērtības.