2014. gada 9. oktobra Saeimas sēdē Nacionālā apvienība pretēji īsi pirms vēlēšanām rakstiski solītajam atbalstam nobalsoja pret likumprojekta „Vietējo pašvaldību referendumu likums” 5. panta priekšlikumu, ka referendums var notikt arī par „pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumu, ar kuru ir grozīts pašvaldības teritorijas plānojums”.
Jūrmalas aizsardzības biedrība ( JAB ) pirms vēlēšanām publiskoja informāciju par partijām un neatkarīgajiem deputātiem, kuri atbalsta tās iniciatīvu un tādejādi ir maldinājusi sabiedrību. Vēl jo nepatīkamāk, ka Nacionālās apvienības deputāti Saeimas sēdē pauda argumentus un izdomājumus, kurus kā nepamatotus atspēkojām jau Saeimas komisijas sēdē. To, ka juridisku šķēršļu pašvaldības referenduma rīkošanai par teritorijas plānojumu nav, apliecināja toreizējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Tāpēc atkārtoti E.Cilinska citētie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi ir nekorekti.
Komisijā arī atbildējām uz deputāta Jāņa Dombravas apgalvojumiem, ka „Gazprom” uzpirks iedzīvotājus, lai neļautu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli un to, ka ārvalstu finansētas organizācijas varēs apturēt „RailBaltic”. Šāda līmeņa projektus var realizēt ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem (likumiem un Ministru kabineta noteikumiem), līdz ar to šādi apgalvojumi ir uzskatāmi par izdomājumiem. Mūsuprāt deputāts Jānis Dombrava un viņam līdzīgie, lai par katru cenu saglabātu ierasto kārtību atsevišķās pašvaldībās, savās manipulācijās ar sabiedrību ir aizgājuši pārāk tālu. Arvien skaidrāki top arī iemesli, kāpēc balsojums par likumprojektu netika pieļauts pirms vēlēšanām.
Mēs zinām, ka Nacionālās apvienības biedru vidū ir daudzi patiesi savas valsts patrioti, kas saprot, ka iedzīvotāju iespēja piedalīties un arī ietekmēt pašvaldību darbu, palīdzētu praksē īstenot vienu no Nacionālās apvienības programmas mērķiem – „Nodrošināt, lai latvieši Latvijā justos kā savas tautas mājās – latviskā un taisnīgā vidē”.
Mēs arī ticam, ka Latvijas iedzīvotāji agrāk vai vēlāk tomēr pratīs atšķirt īsto no neīstā.
2014. gada 9. oktobra sēdē Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Vietējo pašvaldību referendumu likums” ar jūrmalniekiem tik nepieciešamo priekšlikumu. Taču dēļ apzinātas izskatīšanas vilcināšanas par tā tālāku izskatīšanu lems jaunievēlētā Saeima. Ja tā izlems turpināt, tad likumprojektu turpinās skatīt no 1. lasījuma un iespēju balsot referendumā par teritoriālo plānojumu var izslēgt. Nacionālās apvienības pārraudzītā VARAM, jau sagatavojot likumprojektu, ir mēģinājusi radīt ilūziju par iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumu un noteikusi, ka referendums pašvaldībā var tikt rīkots tikai par ilgstspējīgas attīstības stratēģiju, būvniecības ieceri pašas pašvaldības vajadzībām un tikai tīri teorētisku pašvaldības domes atlaišanu.
Turklāt likumprojekta autori ir noteikuši, ka referenduma ierosināšanai 30 dienu laikā ir jāsavāc 15% balsstiesīgo notariāli apstiprināti paraksti, piemēram, Rīgā – aptuveni 62 000 parakstu. Savukārt, lai referendumu uzskatītu par notikušu, uz to ir jāatnāk vismaz 50% balsstiesīgo, kas ir praktiski neizpildāmi, jo tas ir vairāk par iedzīvotāju vidējo aktivitāti valstī.
Ir pagājuši septiņi gari un iznīcības pilni gadi kopš JAB iniciatīvas. Tūkstošiem jūrmalnieku līdz šim atbalstījuši JAB centienus glābt kāpas, mežus un pilsētas vēsturisko apbūvi, taču bez rezultātiem. Jūrmalas dome jau gatavo kārtējos grozījumus teritorijas plānā un šī likumprojekta pieņemšana ir vienīgā jūrmalnieku cerība.
Nacionālās apvienības vēstule JAB un Saeimas balsošanas rezultāti šī raksta pielikumā.