Diena
13.02.2009
Tas ir izdzīvošanas budžets, atbildot uz Jūrmalas domes (JD) deputāta Ilmāra Ančāna (Mūsu zeme) jautājumu, kas ir svarīgāk - jauns asfalts Meierovica prospektā vai brīvpusdienas skolēniem -, par domes vienbalsīgi apstiprināto šā gada Jūrmalas budžetu skaidro pilsētas mērs Ģirts Trencis. Brīvpusdienas budžetā atstātas ar nosacījumu "ja labvēlīgi pildīsies budžeta plāns", bet ielas remonts atkarīgs no tā, vai valsts segs pusi izdevumu jeb 1,4 miljonus latu, kā solīts. "Kompromisu budžeta" ieņēmumi un izdevumi plānoti 55,7 miljonu latu, kas ir par 9,3 miljoniem latu jeb 14,3% mazāk nekā pērn. Šis ir pirmais JD budžets pēdējos 15 gados ar ieņēmumu kritumu.
Lai panāktu bezdeficīta budžetu, pašvaldība iecerējusi pārdot zemi, iegūstot vairāk nekā trīs miljonus latu. Atgādinot par stagnāciju nekustamo īpašumu tirgū un cenu lejupslīdi, šī ideja domes sēdē izpelnījās lielāko kritiku. "Tas darīts ar domu, ka nekas netiks pārdots, toties ir pamats tērēt par trīs miljoniem latu vairāk," uzsver iepriekšējais kūrortpilsētas mērs deputāts Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas). Viņaprāt, šāda "mahinācija" ar šķietamu ieņēmumu iekļaušanu budžetā darīta, apzinoties, ka vasarā gaidāmas pašvaldības vēlēšanas, un tālākā saimniekošana būtu jaunā domes sasaukuma problēma.
Ģ.Trencis uzsvēra, ka pērn R.Munkevica laikā pārdoti JD īpašumi par gandrīz četriem miljoniem latu, bet budžetam pievienoto īpašumu sarakstam esot tikai informatīva nozīme. "Tā ir shēma, kā pašvaldības mēģina izpatikt saviem sponsoriem," uzskata Saeimas deputāte Ilma Čepāne (PS). Likumu īpatnības liekot pašvaldībām par pamatu zemesgabala vērtības noteikšanai izmantot līdz 2007.gada beigām pieņemto kadastrālo vērtību, kura pērn ir augusi. "Reāli tas nozīmēs, ka dome kāpu zemi varēs notirgot par latu kvadrātmetrā," lēš I.Čepāne un uzsver, ka šie darījumi "jāskata kontekstā ar premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) tandēmā ar Saeimas deputātu Kārli Leiškalnu (TP) Saeimā bīdītiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā", kas pavērtu lielu brīvību jūras piekrastes teritoriju apbūvē.
JD budžetā iestrādāts turpat 19% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritums līdz 21,2 miljoniem latu. Ja reālais samazinājums izrādīsies lielāks, JD vērtēs iespējas samazināt pašvaldības iestādēs strādājošo skaitu, jo līdz šim centās iztikt ar neaizpildīto vakanto vietu likvidēšanu. JD plāno būtiski samazināt tēriņus kultūrai, domes vadības algām, vides aizsardzībai un tūrisma attīstībai. Vairāk līdzekļu tiks izglītībai un sociālai aizsardzībai. Gandrīz 30 tūkstošus latu jeb sešreiz vairāk nekā pērn plānots tērēt ūdensmotosporta (piemēram, ātrumlaivas) atbalstam, ko JD finanšu daļa skaidro ar to, ka "Jūrmala ir pilsēta uz viļņa".