Diena
11.02.2009
Kārtojot savstarpējās attiecības, Šķēle un Loze atstāj valsti ar garu degunu.
Pirms trim gadiem pavasarī advokāts Jānis Loze Jūrmalā smaidīgs vadīja starptautisku arhitektu plenēru, kura mērķis bija izstrādāt interesantāko attīstības vīziju bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijai pie Lielupes ietekas Rīgas līcī. Bija acīmredzams, ka J.Loze ir laimīgs un šim projektam pieder viņa sirds. Patlaban, trīs gadus vēlāk, J.Loze ir manāmi nosirmojis, bet smaids viņa sejā nespēj noslēpt pēdējā gada pārdzīvojumus.
J.Loze Jūraslīča projektu ir zaudējis. Pērn maijā tas nonāca J.Lozes ietekmīgā klienta Tautas partijas tēva Andra Šķēles ģimenes rokās. J.Loze stāsta, ka projektu pārdevis, bet no plašākiem komentāriem atsakās. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liek domāt, ka šis bija piespiedu darījums, jo J.Loze vairs nespēja nokārtot finansiālās saistības ar bankām un privātajiem kreditoriem.
Darījums ar Šķēli par Jūraslīča pārdošanu tika nokārtots tik eleganti, ka ar garu degunu palika Latvijas valsts. 2006.gadā digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros, kur J.Loze ir viens no apsūdzētajiem, prokuratūra lūdza tiesu uzlikt arestu visiem tobrīd advokātam piederošajiem īpašumiem. Tajā skaitā firmai Upes krasts, kurai pastarpināti caur trim citām firmām piederēja Jūraslīča teritorija 23 hektāru platībā. Pārdodot šo teritoriju A.Šķēlem, no firmas Upes krasts palikusi vien tukša čaula. Ja J.Lozi notiesās ar mantas konfiskāciju, tiesībsargiem būs mazāk no kā paņemt, lai kompensētu digitālās TV krimināllietā konstatētos valstij nodarītos zaudējumus, kas prokuratūras ieskatā pārsniedz 4 miljonus latu. Prokurors Edvīns Piliksers Dienai pauda pārsteigumu par Jūraslīča īpašnieku maiņu. Taču vienlaikus arī atzina, ka juridiski viss ir kārtībā un J.Loze likumu nav pārkāpis. Uzliktais arests liedz J.Lozem pārdot sev piederošo firmu Upes krasts, bet ne mantu, kas pieder šai firmai.
"Nevarēju uzlikt arestu arī firmai piederošajiem īpašumiem, jo man nav ziņu, ka tā būtu iegūta noziedzīgā kārtā. Tāda ir likumdošana," secināja E.Piliksers.
Lēti iegūst dārgu zemi
Arhitektu plenērā par Jūraslīča teritorijas apbūvi uzvarēja dāņu arhitektu piedāvājums. 23 hektāru platībā arhitekti bija iecerējuši restorānus, spa, viesnīcas, dzīvojamās mājas, jahtu un laivu piestātnes un plašu atpūtas zonu iedzīvotājiem. Viss bija tik tuvu, lai iecere izdotos.
Jūraslīča projektā J.Loze iesaistījās jau 2005.gada sākumā. Toreiz gan vēl nekāda projekta nebija. Vien izmanīgi vīri nodibināja trīs firmas - Alerts Plus, Rekreācijas serviss un Lielupes grīva, kurām Privatizācijas aģentūra (PA) iznomāja bijušā kolhoza zemi. Firmu īpašnieku vidū vīdēja tādi uzvārdi kā bijušais PA šefs Jānis Naglis, nekustamo īpašumu kompānijas Latio īpašnieks Edgars Šīns, ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa dēls Viktors un arī advokāts J.Loze. 2005.gada vasarā viņš kļuva par vienīgo triju firmu īpašnieku.
2006.gada sākumā J.Loze firmas kā nomnieces izmantoja pirmās rokas tiesības zemi privatizēt par 2,5 miljoniem latu jeb 11 latiem kvadrātmetrā. Zemi J.Loze privatizēja kā mazvērtīgu rūpniecisko teritoriju, lai gan bija zināms, ka tā tiks apbūvēta. Tobrīd tirgū līdzīgu teritoriju cena svārstījās no 35 līdz pat 400 Ls/m2. Pusgadu vēlāk Jūrmalas pašvaldība Jūraslīča teritorijai mainīja zonējumu pret dzīvojamo, darījumu un daudzstāvu apbūves zemi.
Zemes privatizācijai un projekta sagatavošanai J.Loze dažādās bankās bija aizņēmies vairāk nekā 20 miljonus latu. Projekta kopējā vērtība tika lēsta ap 100 miljoniem.
Paralēli Rīgā J.Loze realizēja savu otru lolojumu - Tango projektu, kas paredz vesela kvartāla izbūvi Rīgas centrā. Viss it kā notika. Taču realitātē J.Lozes sabūvētā finanšu piramīda sāka strauji brukt.
Šķēle glābj naudu
Izskatās, ka J.Lozem finanšu grūtības sākās jau ātrāk. Pērn maijā visas trīs firmas, kam pieder Jūraslīča zeme, reorganizēja un pievienoja svaigi dibinātai firmai Baltā kāpa, liecina Uzņēmumu reģistrā atrodamā informācija. Reorganizācijas līguma projekts paredz: "pievienošanas rezultātā" firmas "nodod visu savu mantu" SIA Baltā kāpa un beidz pastāvēt.
Baltās kāpas īpašnieki pastarpināti ir A.Šķēles ģimene, viņa biznesa partneris Edgars Šķenders un firmas Skonto būve īpašnieks Guntis Rāvis. Pieejamie dokumenti liecina, ka G.Rāvis projektā ienāk ar vērienīgu summu - 6,4 miljoniem latu, ko ieskaita firmas pamatkapitālā. Savukārt A.Šķēles ģimene, kā noprotams, pamatkapitālā iegulda savu daļu Jūraslīča īpašuma, kas novērtēts par 9,6 miljoniem latu.
Komercķīlu reģistrs rāda, ka jau darījuma laikā tiek atmaksāts vismaz 7 miljonu latu liels parāds GE Money Bank. Zemesgrāmatas dati vēsta, ka jaunie īpašnieki pārņēma kredītsaistības pret Hansabanku (7 milj. latu) un Aizkraukles banku (12,6 milj. latu).
Beigas
Cik daudz naudas no Jūraslīča darījuma dabūja pats J.Loze, nav zināms. Ja vispār dabūja, jo maijā, kad viņš it kā pārdeva vērtīgo zemes gabalu, advokāts no uzņēmēja Mārtiņa Lauvas aizņēmās 1,5 miljonus eiro. Dienas Bizness raksta, ka J.Loze ir arī parādā miljonāram Mono holdings šefam Mihailam Uļmanam.
Iespējams, Jūraslīča nonākšana A.Šķēles īpašumā bija savstarpējo finansiālo rēķinu kārtošana. J.Loze ar A.Šķēli pazīstams vairāk nekā 10 gadus. Šī pazīšanās J.Lozem maksājusi ar apsūdzību digitālās TV afēras lietā par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēž vēl vairāki A.Šķēles padotie - viņa grāmatvedis Harijs Krongorns un bijušais runas vīrs Jurģis Liepnieks.
Dienai zināms, ka A.Šķēle pats personīgi iesaistījās sarunās ar bankām, lai veiksmīgi nokārtotu Jūraslīča darījumu. Vai viņš joprojām izmanto J.Lozes kā advokāta pakalpojumus, abas puses nekomentē. "Jūsu uzdotais jautājums Dienas dzeltenumu apliecina visā košumā. Par ārstiem un advokātiem neviens komentārus nesniedz," telefona īsziņā norādīja A.Šķēle.
Vairāki avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, Dienai norādīja, ka A.Šķēles un J.Lozes draudzība beigusies. A.Šķēli esot sadusmojis fakts, ka J.Loze vēl pērn atteicis kāda skandināvu investora ļoti izdevīgu piedāvājumu nopirkt Jūraslīča projektu, kas būtu ļāvis ne tikai nomaksāt milzīgos kredītus, bet arī labi nopelnīt. Cerot uz lielāku peļņu, J.Loze piedāvājumu noraidījis.
Finansiālās attiecības starp J.Lozi un A.Šķēli joprojām turpinās. Pērn nogalē A.Šķēle no Nordea bankas nopirka J.Lozes parādu un tādējādi arī ieguva bankai doto ķīlu - otru J.Lozes sirdsbērnu - Tango projektu. Aprīlī noteiktas projekta izsoles.
***
Jāņa Lozes finansiālais stāvoklis
pieder gandrīz 200 m2 liels dzīvoklis Lāčplēša ielā, ieķīlāts par 230 000 latu Nord/LB Latvija, uzlikts arests digitālās TV lietā
pieder 5 stāvu ēka Blaumaņu ielā 22, ieķīlāts Nordea bankā par 1,8 miljoniem latu, uzlikts arests digitālās TV lietā
pieder daļas firmā LGC, uzlikts arests digitālās TV lietā
pieder SIA Blaumaņa nami, kam 100% pieder SIA Tango projekts. Abām šīm firmām pieder nekustamie īpašumi Blaumaņa ielā 20, Blaumaņa ielā 24, divi zemes gabali Dzirnavu ielā 85, Tērbatas 14. Ieķīlāti Nordea bankā, kura J.Lozes parādu cedēja A.Šķēles firmai. Tā aprīlī rīko nekustamo īpašumu izsoli. Kopējā sākumcena noteikta 6,3 miljoni latu, lai gan kopējā hipotēka Nordea šiem īpašumiem ir 28 miljoni latu
pieder SIA Upes krasts. Šai firmai piederēja trīs citas firmas, kuru īpašumā atradās bijušā kolhoza Jūraslīcis teritorija 23 hektāru platībā. Par spīti arestam, kas digitālās TV lietā uzlikts firmai Upes krasts, tai piedrošās trīs firmas pērn maijā nonākušas A.Šķēles ģimenes un uzņēmēja Gunta Rāvja īpašumā
parādā uzņēmējam Mārtiņam Lauvam 1,5 miljonus eiro, kas bija jāatdod 2008.gada beigās. J.Loze parādu nav atdevis, tādēļ pēc M.Lauvas lūguma tiesa šogad janvārī uzlika aizliegumu rīkoties ar teju visiem iepriekš minētajiem J.Lozes īpašumiem (izņemot dzīvokli Lāčplēša ielā)
publiski izskanējis, ka J.Loze parādā arī miljonāram Mono holdings šefam Mihailam Uļmanam. Parāda summa nav zināma
par J.Lozes projektu tiek uzskatīts arī atpūtas centrs Bowlero pie lielveikala Spices. Tas pieder firmai Loze&Loze. 2006.gadā, pāris nedēļu pirms apsūdzības uzrādīšanas digitālās TV lietā, J.Loze šo firmu pārdeva nu jau šķirtajai sievai. Bowlero centrs par 8,4 miljoniem ieķīlāts GE Money Bank
Avots: zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistrs, tiesas lēmums par prasības nodrosināšanu