30.06.2009
Jūrmalas domes deputāts Mežapuķe ar mašīnu demolējis Majoru pludmali
- Detaļas
Jūrmalas domē būs desmit jauni deputāti
- Detaļas
8.06.2009.
Dienas Bizness
No iepriekšējā sasaukuma mandātus saglabās tikai pieci
Arī tajās partijās, kas jau bija pārstāvētas domē, notikušas izmaiņas deputātu sastāvā, un vairākās nav ievēlēti sarakstu līderi, liecina Jūrmalas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aivara Griķa sniegtā informācija.
Visvairāk vēlētāju balsu ieguva vietējā partija Jūrmala – mūsu mājas, no kuras ievēlēts bijušais mērs Raimonds Munkevics, SIA Nemo Holdings valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis un SIA Uno Aqua inženieris – konsultants Egmonts Krūmiņš. Apvienību Saskaņas centrs nepārstāvēs tās saraksta līderi un līdzšinējie deputāti Žanna Kupčika un Māris Mežapuķe, bet zvērināta advokāte Larisa Loskutova, kura sarakstā bija ar 11. numuru, SIA Foca Latvija komercspeciāliste Marija Vorobjova, kurai bija 7. numurs, un šī sasaukuma domes deputāts Vladimirs Maksimovs, kurš startēja ar 6. kārtas numuru.
Partijai Jaunais laiks domē būs divas vietas. Ievēlēts ir SIA MT Krasts valdes priekšsēdētājs Juris Vicockis, kurš ir bijis deputāts Leonīda Alkšņa vadītajā domē, kā arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas psiholoģe Iveta Blaua. Pārējie saraksti pārstāvēti pa vienam deputātam. Partiju Mūsu zeme tradicionāli pārstāvēs Ilmārs Ančāns, TB/LNNK – līdzšinējais vicemērs Aigars Tampe, Tautas partiju – līdzšinējais deputāts Zigurds Starks. Pilsonisko savienību domē pārstāvēs Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta vecākais eksperts Romualds Ražuks, sabiedrību Citai politikai – SIA Dubultu poliklīnika galvenā ārsta vietniece Dzintra Homka. Vietējai partijai Tev, Jūrmalai, kam mandāts ir pirmo reizi, pārstāvis būs SIA Kūriņš pavārs Arnis Ābelītis, kuram sarakstā bija 4. numurs.
Taču pavisam straujš lēciens izdevies Jūrmalas domes izpilddirektoram Gatim Truksnim, kurš LPP/LC, Latvijas Zemnieku savienības un KDS sarakstā startēja ar pēdējo, 18. numuru, bet apsteidzis visus saraksta līderus. Viņam tagad būs jāizšķiras, vai atteikties no izpilddirektora amata vai no deputāta mandāta, jo abus apvienot likums viņam neļauj.
Jūrmalā atklāj rekonstruētās ielas
- Detaļas
28.05. 2009. Dienas Bizness
Jūrmalā atklātas rekonstruētās Turaidas un Aizkraukles ielas.
Būvdarbus veica SIA Binders, būvuzraugs – SIA Jurēvičs un partneri. Projekta kopējās izmaksas ir 2.3 miljoni latu.
Turaidas iela ir galvenais ceļš kā nokļūt līdz Dzintaru koncertzālei, bet Aizkraukles iela ierīkota kā Jomas ielas turpinājums, kas ved uz Dzintaru Mežaparku.
Turaidas un Aizkraukles ielas ir pilnībā rekonstruētas un labiekārtotas – ir nomainītas visas inženierkomunikācijas, ieklāts jauns braucamās daļas asfalta segums, uzstādīts jauns apgaismojums, izveidota bruģēta gājēju ietve un veloceliņš, kā arī apzaļumota un labiekārtota pieguļošā teritorija.
Projekta ietvaros labiekārtots laukums iepretim Dzintaru koncertzālei, kā arī ierīkota strūklaka.
Izskauž lētos līgumus
- Detaļas
19.05.2009
Jūrmalas dome beidzot noteikusi neapbūvēto zemesgabalu nomas maksu. Līdz ar to Jūrmalas dome beidzot padarīs caurskatāmāku pašvaldībai piederošo zemesgabalu nomas maksas noteikšanas procesu, par ko saņēmusi neskaitāmus pārmetumus no Valsts kontroles.
«Ar pieņemto lēmumu esam izpildījuši Valsts kontroles prasības padarīt pašvaldības zemes iznomāšanas procesu caurskatāmāku un pārskatāmāku,» Db atzīmē Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Vienlaikus viņš atzīst, ka vēl līdz galam nav izvērtēta amatpersonu atbildība par lēmumiem, kas pieņemti līdz 2008. gadam.
Db jau vairākkārt vēstīja, ka ar Jūrmalas eksmēra Jura Hlevicka gādību vairāki desmiti vērtīgu Jūrmalas zemesgabalu iznomāti par maksu, kas mazāka pat par santīmu kvadrātmetrā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija lūdza Jūrmalas domi pārskatīt pieņemtos saistošos noteikumus, savukārt Valsts kontrole (VK) 2008. gada nogalē aizrādīja domei, ka nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem noteiktas nomas maksas pašvaldībai piederošajiem zemesgabaliem.
Noslēgumam tuvojas Ķemeru sanatorijas sāga
- Detaļas
Dienas Bizness, 1.06.2009.
Ķemeru sanatorijas privatizētāja Ominasis Latvia jurists Mārcis Krauze norāda, ka jau šī gada decembrī būs pabeigta Ķemeru sanatorijas rekonstrukcija – tā šobrīd ir pārtapusi par elitāru viesnīcu, kas iekļausies starptautiskā viesnīcu operatora Kempinski tīklā, ziņo Biznes&Baltija. Datumu, kad viesnīcu nodot ekspluatācijā izvēlēsies Kempinski Hotels CA pārstāvji, tomēr parasti ziemā šī kompānija savas viesnīcas neatverot. Viesnīcas darbības uzsākšana ir ieplānota uz 2010. gada 2. ceturksnī, paziņojusi Kempinski pārstāve Austrumeiropā un Krievijā Lana Meļņikova.
Ominasis Latvia sanatoriju iegādājās Privatizācijas aģentūras izsolē 1998. gadā, samaksājot par objektu 900 tūkstošus latu. Kompānija pastarpināti piederot Sauda Arābijas šeiham Omāram Saleham Al – Hamdī. Ominasis Latvia apņēmās ieguldīt Ķemeru sanatorijā 10 miljonus latu. Sākotnēji no šis objekta bija iecerēts izveidot 3 zvaigžņu viesnīcu. Tomēr 2004. gadā tika noslēgts līgums ar Kempinski Hotels CA par 5 zvaigžņu viesnīcas izveidi. Tikai šī gada 31. janvārī kopējie ieguldījumu Ķemeru sanatorija sasniedza solītos apjomus: daudzus gadus tas bija konflikta iemels starp Omnasis Latvia un Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem. Privatizācijas aģentūra pat uzlika sodu kompānija par saistību nepildīšanu. M. Krauze gauso projekta attīstības gaitu skaidro ar sarežģītajām saskaņošanas procedūrām Jūrmalā. Piemēram, ēkas nokrāsošanas atļauja esot saskaņota pusgadu.