Diena, 27.01.2010.

Uldis Kronblūms, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs

Kaut gan Jūrmalas pilsētas dome kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu pasludinājusi par vienu no prioritātēm pilsētas attīstībā, kārtējās koka vasarnīcas – arhitektūras pieminekļa nodegšana pirmdienas naktī Majoros, Jomas ielā 43 apliecina – praksē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Jūrmalas dome koka apbūves aizsardzību nodrošināt nespēj un tās iznīcināšana turpinās.

Kamēr domes speciālisti, tai skaitā Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas darbinieki un valsts ierēdņi savos kabinetos sacer dažādas programmas un tūrisma stratēģijas, tikmēr reālajā dzīvē koka arhitektūras mantojums strauji sarūk.

 Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) jau 2009.gada pavasarī vērsa Jūrmalas domes uzmanību uz ēkas Jomas ielā 43 nožēlojamo tehnisko stāvokli. 1863.gadā celtā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bijušais dzīvojamais nams padomju gados kalpoja par muzeja ēku, pēc tam par Izstāžu zāli. Lieliskas arhitektūras būve, bagāta ar oriģinālām detaļām, ar saglabājušos verandu oriģinālo stiklojumu tā varēja kalpot par iecienītu tūrisma objektu. Pēdējos piecus gadus skaistā celtne bija atstāta likteņa varai. Pašā pilsētas centrā, atpūtnieku iecienītajā promenādē to palēnām demolēja. Ēkā gan pa durvīm, gan logiem varēja iekļūt jebkura persona. Nama aizmugure tika pārvērsta par atkritumu izgāztuvi. Īpašuma saimnieki pēc Zemesgrāmatas datiem 2009.gada pavasarī bija Andrejs Makarenko un Vera Ivančikova.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība koka arhitektūras saglabāšanas problēmas Jūrmalā un Latvijā rosinājusi izskatīt pat LR Saeimu. Diemžēl, bet reālas darbības nedz valsts, nedz pašvaldības līmenī pēc tikšanās Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kurā piedalījās gan toreizējais domes priekšsēdētājs Munkevics, gan Valsts inspekcijas vadītājs Dambis, tā arī nesekoja.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sagatavoja Koka mantojuma saglabāšanas programmu 2008. – 2011. gadiem, kas joprojām ir lasāma tās mājaslapā. Tika paredzēta visaptveroša koka mantojuma apsekošana un pastiprināta uzraudzība, taču laikam ne Jūrmalas pilsētā. JAB atgādina, ka joprojām tādi nozīmīgi koka arhitektūras pieminekļi kā dzīvojamās ēkas Rēzeknes pulka ielā 9, Vienības prospektā 20, Meierovica prospektā 36 un 38, Meža prospektā 18, Slokas ielā 3 un daudzi citi gadiem stāv bez izmantošanas un ir nolemti bojā ejai, Valsts inspekcijai par to neliekoties ne zinis.

Brīvi pieejama un faktiski bojā ejai ir nolemta bijusī Bērziņa – Šmithena ģimnāzija Strēlnieku prospektā 32. Bez reālas aizsardzības, likteņa varai ir atstātas ar Raiņa un Aspazijas dzīvi saistītās ēkas Salacas ielā 4 un Poruka prospektā 61, arhitektūras pieminekļi un kultūrvēsturiski nozīmīgās celtnes Ķemeru parkā, bijusī kūrorta poliklīnika, Latvijas armijas sanatorija, Mīlestības saliņa un daudzas citas ir jau gatavi eksponāti šausmu filmu uzņemšanai. Vairākus gadus netiek izmantota un apsildīta Majoru muiža ar tās unikālajiem interjeriem un tikai brīnums to var glābt no tālākas bojā ejas.

2009.gada 29.augustā Jūrmalas Aizsardzības biedrības kopsapulcē pēc daudzu pilsētas iedzīvotāju ierosinājuma tika meklēts risinājums, lai novērstu vēsturiskās koka apbūves apzinātu bojā eju. Biedrība ir rosinājusi izmaiņas pilsētas Būvnoteikumos, kaut gan saņemti ir tikai solījumi tos kādreiz ņemt vērā. JAB rakstiski aicināja Jūrmalas domes priekšsēdētāju Raimondu Munkevicu organizēt sanāksmi ar Būvvaldes, Pašvaldības policijas, Būvinspekcijas un Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvjiem, lai vienotos par kopēju rīcību, taču atkal netika uzklausīta.

Tradicionālā koka apbūve, īpaši arhitektoniski vērtīgākās celtnes līdz ar vērtīgajiem zemesgabaliem Jūrmalā ir nonākušas nekustāmā īpašuma spekulantu rokās, kas ir viens no galvenajiem iemesliem apbūves novešanai līdz graustu līmenim un beigās - nodedzināšanai. Vainīgie šajos noziegumos tā arī netiek atrasti, jo neviena krimināllieta līdz šim nav ierosināta. Galvenais motīvs ir zemesgabala atbrīvošana no visām celtnēm un tā tālākpārdošana vai apbūvēšana ar jaunceltnēm.

Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata par kategoriski nepieņemamu līdzšinējo valsts un pašvaldības pasivitāti un aicina veikt sekojošo:

1) Nekavējoties sasaukt darba grupas sēdi, pieaicinot domes struktūrdaļu speciālistus un sabiedriskās organizācijas, un izstrādāt rīcības programmu Jūrmalas vēsturiskās apbūves sakārtošanai;

2) Sagatavot domes lēmuma projektu par Jūrmalas pilsētas vēsturiskās koka apbūves stāvokli un pasākumiem 2010.-2011.gadam, nosakot atbildīgās personas un termiņus;

3) Paredzēt iespēju Jūrmalas pilsētai piespiedu kārtā veikt esošo celtņu konservācijas pasākumus, iztērētos līdzekļus piedzenot no to īpašniekiem tiesas ceļā;

4) Veikt tūlītējus ēkas Jomas ielā 43 konservācijas pasākumus un pieprasīt zemesgabala īpašniekiem atjaunot nodegušo ēku;

5) Apsvērt iespēju ierosināt krimināllietu par arhitektūras pieminekļa Jomas ielā 43 iznīcināšanu;

6) Aicināt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju uzsākt Koka mantojuma saglabāšanas programmas 2008 – 2011 īstenošanu Jūrmalas pilsētā;

7) Lūgt Kultūras ministru neapstiprināt Jomas ielas 43 un tām līdzīgu ēku - arhitektūras pieminekļu, kas ir apzināti novesti līdz grausta stāvoklim, izslēgšanu no kultūras pieminekļu sarakstiem, un panākt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesaistīšanu Jūrmalas pilsētas koka mantojuma aizsardzībā.