LETA, 04.04.2010.

Jūrmalas pašvaldība izvērtēs dažādus pilsētas attīstības vīzijas priekšlikumus, aģentūrai LETA pastāstīja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Auniņa.

"Jauno pilsētas teritorijas plānojumu pašvaldība izstrādā sadarbībā ar pilsētas iedzīvotājiem, tāpēc tā izstrādes procesā pēc iespējas tiks uzklausīti un izvērtēti visi priekšlikumi," norādīja Auniņa.

Jūrmalas pilsētas dome ir iepazinusies ar arhitekta Uģa Šēnberga pilsētas turpmākās attīstības vīziju un atzinusi to par oriģinālu un interesantu.

"Viņa priekšlikumi, iespējams, tiks ņemti vērā, izstrādājot jauno pilsētas teritorijas plānojumu un pilsētas attīstības stratēģiju 2010.-2030.gadam," sacīja Auniņa.

Jūrmalā vajadzētu izveidot Raiņa taku, kas reprezentētu kūrortpilsētu un būtu tūrisma piesaistes objekts, teikts arhitekta izstrādātajā vīzijā.

Šēnbergs savu vīziju prezentēja Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam un Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2009.-2021.gadam izstrādes darba grupas sēdē.

Šēnberga piedāvātais pilsētas attīstības modelis aicina pilsētu turpināt attīstīt kā zaļo teritoriju ar videi draudzīgu uzņēmējdarbību un resursu patēriņu. Viņš Jūrmalu redz kā doktorantu pilsētu, kas veidojas par mācību un zinātnes centru. Jau pašlaik Jūrmalā ir divas augstskolas, kā arī Latvijas Universitātei piederošais Morberga nams, kas varētu kļūt par akadēmiskās izglītības centru.

Jūrmalas slimnīcai arhitekts saskata potences kļūt par cilvēka iekšējo orgānu audzēšanas centru, izmantojot to, ka Latvija jau tagad ir viena no vadošajām valstīm cilmes šūnu pētniecībā un nanotehnoloģiju attīstībā.

Cita, arī ar augsti izglītotu cilvēku potenciālu bagāta joma, pie kuras attīstīšanas Šēnbergs jau strādā, ir rožu un ābolu birža, kas uz Bulduru Dārzkopības vidusskolas bāzes pasaulē nestu mūsu dārzkopju un selekcionāru unikālo veikumu.

Piedāvātās vīzijas vadmotīvs ir Raiņa platjoslas taka, veidojot ar augstāk minēto intelektuālo potenciālu un Jūrmalas tradicionālo kultūrvēsturisko mantojumu piesātinātu loku, kas vienlaikus reprezentētu Jūrmalu un būtu tūrisma piesaistes objekts. Asociējot vārda Rainis valodniecisko izcelsmi ar vārdu Karalis, šāda taka iegūst dubultu jēdzienisko slodzi.

Raiņa jeb Karaliskā platjoslas taka sāktos Jomas ielā pie Majoru stacijas, apmestu cilpu caur Dzintariem un Bulduriem un noslēgtos otrpus upei Bražciemā, ko Šēnbergs aicina nekavējoties veidot par tā saucamo lidostas konferenču centru, izmantojot nākotnē paredzamās Rīgas ātrgaitas maģistrāles pieslēgumu Kurzemes virzienam šajā vietā un strauji augošās Rīgas lidostas tuvumu.

Vīzijas autora ieteikums ir pašvaldībai jau tūlīt sākt pārrunas ar ārzemju investoriem, lai doktorantu pilsētas un lidostas konferenču centra idejas neaizceļotu uz citurieni, atņemot Jūrmalai unikālas attīstības perspektīvas, kas vienlaikus sekmētu arī kūrorta attīstību.

Šēnbergs ir izstrādājis dažāda apjoma teritoriju attīstības vīzijas ne tikai Rīgai, bet arī Monreālai Kanādā, Kobei un Nagojai Japānā, kā arī teritorijām Grieķijā un Bulgārijā, arī Varšavas vēsturiskajam centram.