Diena.lv, 23.12.2010.

Arnis Olte, Imants Burvis, bijušie Jūrmalas domes iedzīvotāju konsultatīvās padomes aktīvisti

Tas, ka eksaltēti uzspēlēta tautas, valodas vai dabas mīlestība ( kura pastiprināta ar naudas mīlēšanu) ļauj savu slinkumu, neizdarību un organizatorisko mazspēju uzdot par lielu darbu tautas un valsts, pilsētas un tās iedzīvotāju interešu aizstāvību, laikam jau nav noslēpums. Valsts līmenī jau kuru gadu desmitu budžeta pieņemšanas laikā vērojam lielās „kaujas” ap latviešu valodu. Šo kauju laikā valodas aizstāvji parasti dabū caur Saeimu pietiekoši atklāti prettautiskus budžetus. Un tīri deklaratīvas normas it kā valodas aizsardzībai. Jūrmalā pašvaldības līmenī arī jau kuru gadu desmitu savu bizness interešu bīdīšana notiek skaļi runājot par dabas, demokrātijas un tautas mīlēšanu. Ķemeri... Vēl nesen tas bija parks apkārt sanatorijai. Valsts nozīmes objekts. Tagad..? Skaista ēka purva vidū. Jo viss, kas šo ēku padarīja par sanatoriju, vairs nav saistīts ar šo ēku. „Saudzējot” dabu aizliegts tīrīt Vēršupīti, notekgrāvjus, tīrīt mežaparku. Aizliegta saimnieciska darbība. Pat skan visai savādi, jo cilvēka dzīves vides uzturēšana jau izsauc pastāvīgu saimnieciskas darbības veikšanu... Rezultātā Ķemeru parkā uzsāktā teritorijas pārpurvošanās jau sāk ietekmēt Jūrmalas teritoriju pat līdz Jaundubultiem. Var jau lielo lieko ūdeņu daudzumu „uzvelt” lietiem un sniegam. Tā, it kā iepriekšējos gadu desmitos lieti un sniegi nebūtu bijuši... Pēc 1969-1970 gadu vētrām, kad reāli kļuva draudi Lielupes pārrāvumam Majoru rajonā uz jūras līci, pilsētas pārvalde bija spiesta visai nopietni nodarboties gan ar Lielupes krastu nostiprināšanu, gan ar gruntsūdeņu novadīšanu pilsētas teritorijā. Tas tika veikts sistemātiski. Veidojot notekgrāvju sistēmu. Ne lai atbalstītu kādas firmas privātbiznesu, bet lai saglabātu pilsētu. Citi laiki. Tagad pienākuši laiki, kad pilsētas pasūtījumus veido saskaņā ar pašvaldības politiķu sponsoru vajadzībām. Un no šī viedokļa pilsētas teritorijas saglabāšana normālā kvalitātē nevienam nav būtiska. Nu varbūt tikai pilsētas iedzīvotājiem..? Tieši tāpēc arī daudz izdevīgāk ir nopostīt Ķemerus aiz lielas mīlestības pret dabu... Atstāt applūstošus Druvciema un Valteru iedzīvotājus... Atļaut bebriem taisīt savus aizsprostus Poruka ielā... Atļaut pārpurvoties Vaivaru-Mellužu mežiem... Kas būtu jādara lai saglābtu Jūrmalas iedzīvotājiem ierastu pilsētas seju, savu dzīves vidi? Lielais Edžus teica: „Vajag tik rakt...”

Kāda starpība starp rakšanu un norakšanu? Kad Jūrmalas mērs bija vēlāk „noraktais” J.Hļevickis, tika uzsākti rakšanas darbi. Druvciemā tika nostiprināts krasts, atjaunots centrālais grāvis Valteros un Viņķu purvā... Tas ļāva cerēt, ka vismaz daļā no Jūrmalas tiks drenēts liekais gruntsūdens. Sevišķi teritorijās, kurās nav kanalizācijas. Samazināta teritorijas appludināšana un uzlabota dzīves kvalitāte daļai jūrmalnieku. Un pilnīgi iespējams, ka šī kunga „norakšanas” viens no iemesliem bija tieši „nepareizo” firmu piedalīšanās šajos darbos un pārāk „mazais” budžeta naudu patēriņš šiem darbiem. Nav „otkata”..?

Šodien un arī vakar ...., jau vairāku gadu garumā, iedzīvotāju konsultatīvajā padomē mēģinām izkustināt no vietas šo visiem apnikušo problēmu - Jūrmalas pilsēta pārpurvojas, slīkst savos sū.... . Gruntsūdeņu nenovadīšana nopietni pasliktina dzīves apstākļus daudzu veco jūrmalnieku īpašumos (starp citu nekustāmo īpašumu nodokli saņem Jūrmalas dome...) Tiek pasliktināts daudzu jūrmalnieku īpašumu stāvoklis, saglabājot mākslīgi paaugstināto kadastrālo vērtību. Šo vērtību sacēla nekustāmo īpašumu spekulanti, ne iedzīvotāji. Vai Jūrmalas domē strādā šo spekulantu labā? Arī Jūrmalas meži tiek nolikti iznīcības draudu priekšā, jo nopūstot koku saknēm, šie koki nokaltīs... Varbūt tieši tas ir ieplānots? Savādi, ka rosinot risināt šo jautājumu iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, tur nākas saņemt skaidrojumus, kāpēc Jūrmalas dome nevar izdarīt to, par ko saņem iedzīvotāju maksātos nodokļus un kas pēc būtības ietilpst pašvaldības funkcijās. Neesot naudas... Kad šādu skaidrojumu dod ierēdņi, tam ir savs loģisks skaidrojums – ierēdnim naudu problēmu risināšanai iedala vai neiedala pašvaldības politiķi. Bet kad šādu skaidrojumu dod iedzīvotāju konsultatīvā padome, kura jau pēc definīcijas ir domāta kā iedzīvotāju vajadzību aizstāvis pie pašvaldības politiķiem, uzprasās jautājums: „pa kuru laiku iedzīvotāju interešu aizstāvis ir pārvērsts par pašvaldību politiķu aizsargmehānismu, par iedzīvotāju neapmierinātības tvaika nolaišanas drošības vārstuli?” Šī padome Munkevica-Trenča laikos mācēja piesaistīt savā darbā Jūrmalas sabiedriskās organizācijas un panākt to, ka Jūrmalas mērs bija spiests uzklausīt tās viedoklis. Kāpēc vēlākā periodā tā pārtop par demokrātiskas parunāšanas klubiņu, Jūrmalas struktūru ekskursiju klubiņu, tagad sāk pārtapt par deputātu-ierēdņu aizsardzības mehānismu?

Nākošajam gadam izpētes-projektēšanas darbiem budžetā it kā esot iedalīti 200 000 latu. Esot ļoti nepieciešami jauni lieli projektēšanas darbi ar lielām izmaksām... Acīm redzot par iespēju vienkārši iztīrīt vecos aizsērējušos notekgrāvjos runāt nav pieklājīgi – izmaksas mazas, darba daudz - nav izdevīgi... Par sauso tualešu applūšanu un sū... izplūšanu..., par iespējamo dažādo sērgu izplatīšanu – arī?

Privātā saruna ar meliorācijas speciālistiem saņēmām apliecinājumu tam, ka par daudz mazāku naudu ir iespējams, bez sevišķām pūlēm izpētē, vienkārši atjaunot jau esošo, bet novārta atstāto, drenēšanas sistēmu. Varbūt no ierēdņu un vietējo politiķu viedokļa tas vienkārši nav izdevīgi?