4.02.2011., Dienas Bizness
Topošais Jūrmalas teritoriālais plānojums tuvākajos 12 gados paredz mainīt apbūvi abos Lielupes krastos.
Jūrmalnieku lielo interesi un satraukumu var saprast, jo tieši šis dokuments daudziem mainīs ierasto dzīvi. Priedaines iedzīvotājiem ūdensvada vietā sola jahtu piestātnes un daudzstāvu apbūvi Lielupes krastā. Jūrmalnieki nesaprot , kāpēc jāapbūvē dabas pamatnes, ja pilsētā ir ļoti daudz tukšu dzīvojamo māju. Savukārt plāna izstrādātāji Grupa93 vadītāja Neila Balgaļa personā uzskata, ka apspriešanas norisi ietekmē vispārējā Latvijā valdošā uzticības krīze valdībai, jo nereti iedzīvotāju attieksmes pamatā ir uzticēšanās trūkums pret tiem, kuri ir pie varas, un nedomā, ka šī plāna apspriešana būtu izņēmums.
«Dokuments ir prettiesisks pēc būtības, un nav draudzīgs sabiedrībai, » uzskata Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis Guntis Grūba.
«Mēs rosinām konstruktīvu un atklātu sarunu. JAB pārstāvji mums atbild ar vispārējiem, populistiski-revolucionāriem saukļiem un biedē jūrmalniekus ar Satversmes tiesu. Ir viegli būt populāram pūlī, kliedzot par pagātnes negācijām. Par nākotni runāt ir grūtāk – JAB to nemāk, jebšu arī trūkst argumentu?"» secina N.Balgalis.
Uzņēmēji grib vairāk
Bražciemā zemes gabala 0701nomnieks, bijušais domes attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bašarins uztraucas, ka viņa iznomātajā dabas pamatnē , vairāk kā 25 ha platībā neatļaus daudzstāvu būves . Viņš vēlētos būvēt sporta un tūrisma kompleksu. Vienu «sporta kompleksu» Piejūras ielā 1a , kas gan izrādījās daudzdzīvokļu dzīvojamā māja jūras krastā, viņš jau uzbūvēja. Vēl viens bijušais domnieks, tagad tikai uzņēmējs Jānis Arnicāns, uzskata , ka vispirms ir jāuzbūvē 3,5 km garš mols jūrā, lai smiltis neaizskalo Lielupes grīvu, jo tikai tā Jūrmalu varēs attīstīt par ūdenstūrisma pilsētu. Par to, ka jāatbrīvo no smiltīm Lielupes grīva iestājas ūdenssporta cienītāji un jahtu īpašnieki.
Priedainē gaida ūdensvadu
Daļa Priedaines iedzīvotāju ir pret kapu izveidi, jo rajonā nav ūdensvada un kanalizācijas. Kapi tomēr apdraud gruntsūdeņu tīrību. Tikmēr citi atbalsta kapu iekārtošanu, jo ap tiem saglabāšoties 200 m aizsargjosla, kas paliks kā neapbūvēts mežs. Vairumam nepatīk, ka krastmala ir privatizēta un jaunais apbūves plāns neatstāj pat iespēju normāli nopeldēties Lielupē.« Kāpēc jābūvē tās piestātnes vietās, kur var peldēties, kur var pieiet pie upes? Pareizāk būtu šīs vietas atstāt Priedaines iedzīvotājiem, bet jahtklubu un piestātnes ierīkot tur, kur Lielupe ir dziļa jau pie paša krasta,» iesaka Priedaines iedzīvotāja Vija Žiha. Viņa iesaka vispirms ierīkot Priedainē ūdensvadu un tikai pēc tam domāt par pārējo. Tikmēr plānotāji uzskata , ka Priedaines centrā nekas būtisks nemainīsies, upes krastā plānots attīstīt piestātnes , jahtklubu. Visus jūrmalniekus satrauc, kas notiks ar Priedaines atkritumu izgāztuvi.«Daļa izgāztuves teritorijas rezervēta ceļa vajadzībām, pārējā daļā pēc detālplānojuma izstrādes atļauts izveidot dažādus pakalpojumu, pārvaldes, zinātnes un pētniecības, tehniska rakstura pakalpojumu, dzīvnieku aprūpes objektus, kā arī ražošanas uzņēmumu noliktavas vai transportlīdzekļu novietnes,» skaidro N.Balgalis. Viņš nepieļauj, ka , ka jebkādā veidā Jūrmalas dome varētu apstiprināt prettiesisku plānu.
Vārnukrogs grib legalizēties.
Jaunajā plānā apbūves blīvuma procents mainīts no10 uz 12%, minimālais zemes gabalu lielums samazināts līdz 3000 m2, kas pēc plānotāju domām pieļauj esošās apbūves legalizāciju. Tomēr 38 Vārnukroga vasarnīcu īpašnieki ir neapmierināti un lūguši , lai atkārtoti pārskata iespēju palielināt apbūves blīvumu. Viņi uzskata, ka pie šāda apbūves blīvuma viņiem būs jāpamet mājas. Iedzīvotāju pārstāvis Tālivaldis Keivs atceras , ka Vārnukrogs bija iecerēts kā telšu pilsētiņa, un neuzskata, ka jāsaglabā tā nelikumīgā apbūve. «Te mēs redzam, kas notiek, ja pieļauj nelikumīgo apbūvi. Ja neuzmanīsimies, ar visu Lielupes krastu un kāpām notiks tas pats,- viss tiks apbūvēts un privatizēts. Domājiet, kas notiks tālāk ar Jūrmalu, nevis par savām štrunta butkām,» aicina T.Keivs. N. Balgalis sola, ka paliks tā apbūve, kurai ir pieeja ielām, un kas neapdraud Balto kāpu.