30.09.2011.

Aizdomas, ka izsolīšanai "par sviestmaizi" gatavo ēku Majoru pludmalē

Detaļas

09.08.2011. pietiek.com

Jūrmalas dome otrdien plāno uzsākt sev daļēji piederošā īpašuma atsavināšanas procesu, kas varētu novest pie Majoru glābšanas stacijas ēkas nodošanas izolē. Tas ir gards kumoss, jo atrodas pludmalē, dažus metrus no jūras. Neoficiāli izskan bažas, ka tiek gatavota ēkas nosolīšana „par sviestmaizi”.

Jautājums Jūrmalas domes Finanšu komitejas sēdes dienaskārtībā paslēpts zem neko neizsakoša ieraksta „Par būves ar kadastra apzīmējumu 1300 009 1509 002 un 52/100 domājamo daļu no zemesgabala ar kadastra numuru 1300 009 1509 Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2, atsavināšanu.”.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) Pietiek pirmdien apgalvoja, ka neesot iedziļinājies jautājumā un nevarot būt informēts par katru dienaskārtības punktu. Ja kādu uztraucot Majoru pludmalē izvietotā īpašuma liktenis, tas esot nokavēts, jo zemesgabala daļa, par kura atsavināšanu lems dome, jau sen esot privatizēts. Pašvaldības dome otrdien lems arī par ēkas atsavināšanu, kas atrodas uz šī zemesgabala. Ka Pietiek izteicās Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis (Jūrmala – mūsu mājas), Majoru glābšanas stacijas ēkas uzturēšana pašvaldībai dārgi izmaksā un, ja to izdotos izsolīt par pieņemamu cenu, jautājums būtu atbalstāms.

Īpašuma domājamās daļas, par kuru atsavināšanu šodien lems Jūrmalas domes Finanšu komiteja, kopš 2009. gada decembra pieder diviem turīgiem Krievijas izcelsmes uzņēmējiem – Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Abiem Majoru glābšanas stacijas ēkas izsoles gadījumā būtu pirmpirkuma tiesības. Kā rāda zemesgrāmatu informācija, šis nav vienīgais īpašums pie jūras, kurā naudu ieguldījuši Osokini. 2006. gada oktobrī par vairāk nekā 355 000 latu abi iegādājušies arī 0,23 hektārus zemes ar vairākām ēkām Lapmežciemā.

Daļa no 1337 kvadrātmetru lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000. gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. 2000. gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva a/s Fēnikss, pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Bet jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca privātpersonas Haritas Tohmes īpašumā.

Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009. gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies SIA Shwartz, liecina zemesgrāmatas dati. Šī firma pieder Sergejam un Aleksandram Osokiniem. SIA Shwartz tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija LINDO EXPRESS LIMITED, rāda Lursoft dati. 2010. gada jūnijā SIA Shwartz pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011. gada 7. februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu liela hipotēka par labu Aizkraukles bankai. Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamam īpašumam Rīgā.

Ziņu arhīvi liecina, ka 2010.gada 11. novembrī Jūrmalas dome lēmusi par detālplānojuma projekta izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2. Zemesgabals saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu atrodas jauktā atpūtas un dzīvojamā teritorijā Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Valsts nozīmes

Aleksandrs Osokins pirms vairākiem gadiem redzēts grozāmies tobrīd vēl Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas tuvumā. Abi Osokini 2006. gada decembrī pavīdēja dzeltenās preses slejās pēc tam, kad Tatjana Kargina savam dēlam teicās uzdāvinājusi ap 200 000 eiro vērtu Lamborghini Gallardo, kas, kā atklājās, bija reģistrēts uz Osokinu firmas vārda

 

Aicina Valsts prezidentu iepazīties ar nevalstisko organizāciju viedokli par notiekošo Jūrmalā

Detaļas

3.08.2011.,NRA.LV

Jūrmalas nevalstiskās organizācijas (NVO) vērsušās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, aicinot iepazīties arī ar iedzīvotāju viedokli par kūrortpilsētā notiekošo.

Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba aģentūrai BNS norādīja, ka nevalstiskās organizācijas ar vēstuli nolēmušas vērsties pie prezidenta un viņu aicināt uz sarunu, lai valsts pirmā persona būtu informēta ne tikai par Jūrmalas domes, bet arī sabiedrības viedokli, kas vairākos būtiskos jautājumos būtiski atšķiras. Proti, nevalstisko organizāciju pārstāvji vis neuzskata, ka pilsētā viss ir kārtībā un tā veiksmīgi attīstās. Tieši otrādi – tajā joprojām ir vērojami korupcijas gadījumi un lēmumi nereti netiek pieņemti sabiedrības interesēs.

"Varbūt viņam nav pilnīgas informācijas," piebilda Grūba, komentējot prezidenta pausto pēc vizītes Jūrmalā, uzsverot, ka "lēmumi pašvaldībā patiesībā tiek virzīti šauru ekonomisku interešu labā, kas nav sabiedrības intereses, apbūvējot arī dabas pamatnes un dabas teritorijas".

"Acīmredzot viņam nav objektīvas un patiesas informācijas vai arī viņu ir maldinājusi Jūrmalas pašvaldība. Jo pašvaldība, kas ir apvīta ar korupcijas skandāliem, kur notiek tiesas sēdes un netiek ņemtas vērā sabiedrības intereses, mums tā neliek domāt," minēja Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis.

Viņaprāt, Jūrmala kā pilsēta pamazām zaudē savu identitāti, tādēļ pilsētas nevalstiskajām organizācijām būtu daudz pārrunājama ar Bērziņu.

Grūba arī atgādināja, ka savulaik ar šīm iniciatīvām jau vērsies pie toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, lai panāktu grozījumus likumā par pašvaldībām, ļaujot sabiedrībai piedalīties un paust viedokli par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

Tādēļ arī Valsts prezidenta kancelejā iesniegta vēstule, aicinot tikties un uzklausīt ne tikai domes amatpersonas, bet arī nevalstisko organizāciju viedokli.

Vēstulē Bērziņam norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība vairākkārt ir ignorējusi demokrātijas un tiesiskuma principus un tā nedarbojas pilsētas iedzīvotāju labā.

"Ir virkne svarīgu jautājumu, kuros esam gatavi jums sniegt detalizētāku izklāstu, lai kopīgim spēkiem sasniegtu pozitīvus rezultātus un pilsoniskās sabiedrības auglīgu iesaistīšanos procesos," teikts prezidentam adresētajā vēstulē.

Jūrmalas NVO vēstulē uzsver, ka pašvaldība, pieņemot svarīgus publiskus lēmumus, piemēram, pilsētas teritorijas plānu nākamajiem 12 gadiem, pietiekami neņem vērā sabiedrības viedokli.

Jau vēstīts, ka Bērziņš pirmdien tikās ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem. Tikšanās laikā prezidents apmeklēja Dzintaru koncertzāli un iepazinās ar tās attīstības un rekonstrukcijas projektu, kā arī tikās ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni.

 

Šlesers: ASV miljardieris Tramps esot ieinteresēts projektos Jūrmalā un Rīgā

Detaļas

29.07.2011,LETA, DELFI.LV

Notikušas sarunas ar ASV miljardieri Donaldu Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā, piektdien preses konferencē sacīja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

"Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju," apgalvoja Šlesers.

Šlesera teikto preses konferencē apstiprināja arī konkursa "Jaunais vilnis" organizators, komponists Igors Krutojs. "Tikāmies ar Trampu, un viņu ieinteresēja "Jaunais vilnis", kas postpadomju telpā spēj sapulcināt tik milzīgu televīzijas auditoriju. Patlaban "Jaunais vilnis" galvenokārt ir orientēts uz Krievijas auditoriju, taču, piesaistot tik nopietnu investoru kā Tramps, varētu domāt par konkursa orientēšanu uz Rietumeiropas auditoriju," uzsvēra Krutojs.

Viņš piebilda, ka tad pakāpeniski varētu Krievijas zvaigznes, kas uzstājas kā viesi konkursā, aizstāt ar arvien vairāk Rietumu popkultūras zvaigznēm. Iespējams, ka konkurss varētu pāriet no norises krievu valodā uz angļu valodu.

"No savas puses darīšu visu, lai šīs investīcijas ienāktu Latvijā. Ja Krutojam un Trampam uz "Jaunā viļņa" bāzes izdosies realizēt savus projektus, Latvijā būs tikai ieguvēja. Mazām valstīm ir nepieciešami veiksmīgi projekti," piebilda Šlesers.

Jau ziņots, ka tuvāko mēnešu laikā tiks pabeigtas diskusijas ar potenciālajiem investoriem un Jūrmalas domi par jaunu koncertzāļu un viesnīcu būvniecību gan Jūrmalā, gan Rīgā. Projektu realizācijai jāsākas nākamgad, šodien preses konferencē sacīja Šlesers.

Šlesers uzsvēra, ka, pateicoties viņa iniciētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kuri par investīcijām nekustamajos īpašumos ļauj saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā un kuri darbojas jau gadu, investoru aktivitāte ir ievērojami augusi. Gada laikā Latvijai esot piesaistītas vairāk nekā 100 miljonu investīcijas.

"Arī jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" izraisa daudzu turīgu Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotāju interesi. Mēs visi zinām, ka Dzintaru koncertzāle jau ir morāli un tehniski novecojusi, tāpēc ir nepieciešama gan šīs koncertzāles rekonstrukcija, gan arī jaunas koncertzāles būvniecība," sacīja Šlesers.

Viņš apstiprināja, ka ir ticies ar daudziem potenciāliem investoriem, kuri būtu gatavi šādus projektus finansēt.

"Šovbizness Latviju var pacelt jaunā līmenī, taču tam ir nepieciešams, lai dažādi plaša mēroga pasākumi notiktu ne tikai Jūrmalā, bet arī Rīgā, un notiktu nevis tikai vienu nedēļu vasarā, bet visu gadu. Rīgā pilnīgi noteikti ir nepieciešama jauna koncertzāle, kura ir jāuzbūvē vienotā kompleksā ar viesnīcām, turklāt ar tādām viesnīcām, kurās ir vismaz 1000-1500 numuru," sacīja Šlesers.

 

Jūrmalā steidz nosmelt krējumu

Detaļas

1.08.2011., DB.LV

Gada laikā par 20 – 30% ir palielinājusies dzīvokļu cena Jūrmalas centrālajā daļā, kas skaidrojams ar ierobežoto piedāvājumu, līdz ar to nekustamā īpašuma tirgū Jūrmalā ir zināma ažiotāža.

Faktiski gan daļa dzīvokļu šobrīd dažādu iemeslu dēļ nemaz nav pārdošanā, turklāt sarosījušies ir attīstītāji, kas tirgū iepludinās jaunu dzīvokļu «porciju».

Pēc lielā klusuma, kas vairākos iepriekšējos gados valdīja Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgū, pašreizējā pircēju interese par mājokļu iegādi patiešām ir uzskatāma par lielu, saka Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Interesi par nekustamo īpašumu Jūrmalā izrāda galvenokārt ārvalstnieki, lielākoties – NVS pilsoņi, un tas daļēji skaidrojams ar grozījumiem likumos. Tomēr ir cilvēki, kas nopirkuši dzīvokli par zemāku cenu, piemēram, Kauguros, lai būtu kur apmesties vasaras atvaļinājuma laikā. Vēl viena pircēju kategorija, kam uzturēšanās atļauja ir mazāk aktuāla, ir t.s. dārgo īpašumu pircēji, kam pārvietošanās jautājums Šengenas zonā pārsvarā gadījumu ir atrisināts jau iepriekš.

Salīdzinot ar 2010. gadu, dažu dzīvokļu cenas krasta līnijā pieaugušas par 20 – 30%, aprēķina nekustamā īpašuma kompānija Colliers International. Viena kvadrātmetra cena Jūrmalas centrālajā daļā esošajos ekskluzīvajos projektos ar pilnu apdari, iebūvētu tehniku un mēbelēm ir no 4500 līdz pat 9000 eiro.Lielākā daļa, t.i. 80 % darījumu, jaunos projektos notiek otrreizējā tirgū.

Iemesls tādam cenu kāpumam ir pieprasījums pēc nekustamā īpašuma kūrortpilsētā, kas ievērojami pārsniedz piedāvājumu un pieprasījumu pēc dzīvokļiem Rīgas centrā un Vecrīgā.