Jūrmalas pilsētā norit Attīstības plāna projekta līdz 2023.gadam sabiedriskā apspriešana. Tās gaitā Jūrmalas Aizsardzības biedrība ( JAB ) ir sagatavojusi pārskatu par pašiem strīdīgākajiem priekšlikumiem, galvenokārt saistībā ar dabas pamatņu pārvēršanu apbūvējamās teritorijās, pludmales apbūvi uz t.s. Lielās promenādes un apbūvi uz ūdeņiem.

JAB aicinājumu plāna autoriem pārskatīt šos projektus ir parakstījuši gandrīz divi tūkstoši jūrmalnieku un tas ir nopietni satraucis „šeftmaņus”, kuriem šķiet, ka ir vēl palikuši pilsētas īpašumi un sabiedriski izmantojamās teritorijas, ieskaitot kāpas, priežu mežus un palieņu pļavas, ko vēl var pagūt iznomāt un privatizēt. Domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis to sauc par investoru piesaistīšanu.

 

JAB aktivitātes Attīstības plāna autorus ir nopietni satraukušas, kā labad tiek meklēti iespējamie pretlīdzekļi. Sākotnēji „Jūrmalas nedēļā” tikai publicēts JAB izplatītais materiāls, gan tikai ar pilnīgi pretējiem konkrēto jautājumu formulējumiem. JAB izdevās noskaidrot, ka lielākā daļa jūrmalnieku uz šo provokāciju nebija uzķērušies un ironizēja par visnotaļ primitīvo paņēmienu.

Materiāls ar anketēšanu nu ir sagatavots daudz rūpīgāk un pārdomātāk. Daudzi jautājumu formulējumi un to skaidrojumi ir veidoti pēc lieltirgotāju ieviestā principa „divi vienā”. Piemēram, Lielās promenādes būvniecība pludmalē tiek pasniegta kā spiesta nepieciešamība cīnīties pret priekškāpas eroziju. Tas būšot nepievilcīgs un acij netīkams skats, ja kāpu nostiprināšanu neapvienos ar tūristiem un pilsētas viesiem nepieciešamām inženierbūvēm, ieskaitot pastaigu ceļu ar kafejnīcām, dušām , tualetēm, nomas punktiem utt. (14.lpp.). Cits piemērs ir mola būvniecība pie Lielupes ietekas jūrā, lai novērstu Lielupes grīvas aizsērēšanu. Šīs problēmas atrisināšanai pie mola un pludmalē, tiešā Raga kāpas tuvumā investoram ir jāatļauj būvēt desmit stāvu augstas ēkas (19.lpp.). Netiek piedāvātas alternatīvas. It kā erozijas mazināšanai nebūtu rodami citi, ar dabas faktoriem un materiāliem saistīti paņēmieni, bet mola būvniecībai vienīgais naudas avots var būt jūras krasta apbūvētājs.

Daži argumenti varētu izraisīt smaidu, ja tas nebūtu domāts nopietni. Piemēram, lai varētu pieļaut būvniecības turpināšanu palieņu pļavās Pliekšāna ielas galā un lai nebūtu jāatbild par investoru iemānīšanu šajās teritorijās, tiek apgalvots, ka Jūrmalas pilsēta ir republikas nozīmes pilsēta, nevis lauku teritorija un tai ir nepieciešama attīstība (16.lpp.). Arguments tikpat stingrs, kā tas betona dambis, kas norobežos upi no apbūves.

Krimināla rakstura iezīmes ir jaušamas anketas 6. jautājumā. Ja iepriekšējos trijos jautājumos (3.,4. un 5.) iedzīvotāji atbildētu noliedzoši saistībā ar iespējamību Jūrmalā kopumā atbalstīt dabas pamatņu transformēšanu (t.i. apbūvi) un nevēlēsies savai dzīvesvietai blakus redzēt intensīvāku attīstību (!), tad ir jābūt gataviem maksāt lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Ņemot vērā to, ka anketas autori aicina rakstītājus būt godīgiem un norādīt savu uzvārdu un adresi, tad ir liela šantāžas varbūtība, ņemot vērā domes politiķu un ierēdņu varu, spriežot par nodokļu atlaidēm un citiem sociāla rakstura jautājumiem. Diemžēl, bet JAB ir nācies saskarties ar bailēm no iespējamām nepatikšanām, aicinot jūrmalniekus izteikties par pilsētas problēmām un aicinot protestēt pret domes politiķu visatļautību.

JAB aicina izmantot doto iespēju un izteikt savu attieksmi jautājumā par pilsētas attīstību arī ar anketas starpniecību. Taču lūdzam būt uzmanīgiem un neļauties autoru vēlmei Jūs maldināt.