Jūrmalas dome ir izsludinājusi publisko apspriešanu lokālplānojumam zemesgabalam Smiltenes 1, Jūrmalā.[1] Tā joprojām vēlas zemesgabala īpašnieka interesēs panākt tajā tādus apbūves rādītājus, kas raksturīgi tikai daudzstāvu daudzdzīvokļu māju rajoniem. Taču šis zemesgabals atrodas tieši aiz Latvijas kultūras kanonā iekļautās valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Dzintaru koncertzāle (aizsardzības Nr. 5707 ) žoga. Mēs neesam pret attīstību un pašu apbūvi šajā teritorijā, taču iebilstam pret vairāku 20 m augstu piecstāvu daudzdzīvokļu māju celtniecību, kas mūsu un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā ir absolūti neraksturīga un degradē šo aizsargājamo kultūrvēsturiski vērtīgo vidi.
Ja piekrīti mūsu Jūrmalas domei nosūtītajiem iebildumiem ( pielikumā ) un pieprasi noteikt atļauto apbūves augstumu 12 m, paraksties portālā ManaBalss par iniciatīvu “Saglabāsim Jūrmalas vēsturisko vidi – nepieļausim 5 stāvu apbūvi pie Dzintaru koncertzāles Smiltenes ielā 1!”
spied ManaBalss
Zemesgabalā plānota vairāku piecstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecība ar maksimālo apbūves augstumu līdz 20 m, apbūves blīvumu 45 % un intensitāti 150 %. Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā un tieši robežojas ar Latvijas Kultūras kanonā iekļauto valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Dzintaru koncertzāli (aizsardzības Nr. 5707). Tuvumā atrodas arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Maksimoviča peldu iestāde (Nr. 5682) un vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis – Dzīvojamā ēka-pansija (Nr. 5681). Dzintaru koncertzāles augstums ir tikai 11 m.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Jūrmalas aizsardzības biedrība un sabiedrība pret šādiem apbūves rādītājiem ir iebildušas jau kopš 2012. gada. Neraugoties uz to, pašvaldība turpina atbalstīt iespēju šajā vietā veidot būtiski augstāku un blīvāku apbūvi. Turklāt līdzīga apbūves augstuma palielināšana ar lokālplānojumu turpat netālu, zemesgabalā Turaidas ielā 10/12, tika atcelta ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2025-11-03. Spriedumā pēc būtības tika atzīts, ka nav nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp kultūras mantojuma aizsardzību un zemes īpašnieka ekonomiskajām interesēm.
Zemesgrāmatas dati liecina, ka viena Rietumu bankas akcionārēm 2003. gadā jau nopelnīja ap 600 000 Ls, kad no pašvaldības iegādāto īpašumu pārdeva ar Ķemeru sanatorijas privatizētāju "Ominasis Latvia" saistītam uzņēmumam SIA "Santlat". Pēc tam jau par parādiem minētais īpašums nonāca cita Rietumu bankas akcionāra SIA JS1 ( 40103636726) un "J Holding", reģistrācijas numurs 40103640079. īpašumā, bet pēc apbūves rādītāju palielināšanas to jau ar vairāku miljonu eur peļņu pārdod Westminster Baltic SIA (40203555262). Būvniecība šajā zemesgabalā šobrīd nav iespējama, jo būvprojekta apstiprināšanai iepriekš ir nepieciešams detālplānojums. Tāds tika izstrādāts un apstiprināts 2015. gadā, taču Administratīvā tiesa to atcēla pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības ierosinātās tiesvedības. Īpašnieks vēlējās uzbūvēt pat 3 piecstāvu mājas, bet pārkāpa Domes pašas noteiktā aizsargjoslu. Dome šo šķērsli likvidēja 2016. gadā ar Teritorijas plāna grozījumiem šo aizsargjoslu likvidējot. Ar šī lokālplānojuma izstrādi Dome vēlas apiet detālplānojuma izstrādi. Tieši tajā tā tika solīts precizēt apbūves rādītājus, kad tika noraidīti visi iebildumi. Vispirms 20m augstums tika pamatots ar rentabla kūrorta objekta izveidi. Pēc tam kad 2016. gadā kūrorta vietā atļāva būvēt daudzdzīvokļu mājas, tad iebildumus noraidīja ar pamatojumu, ka “maksimālais apbūves augstums ļauj racionāli izmantot teritoriju”. Protams, jo vairāk stāvu, jo vairāk miljonu peļņa pārdodot zemesgabalu.
[1] https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32432