31.03.2011

18.03.2011., LETA

Jūrmalas pilsētas tiesa pēc SIA Dubultu šķelda (DŠ) pieteikuma šonedēļ ierosinājusi SIA Jūrmalas siltums (JS) maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā publicētā informācija.

Par uzņēmuma administratoru izvēlēts Edgars Ziediņš, taču viņš līdz pirmdienas darba dienas vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Tiesas sēdes datums pagaidām vēl nav noteikts.

Kā iepriekš ziņoja laikraksts Diena, starp abiem uzņēmumiem notika strīds par ūdenssildāmo katlu. DŠ vēlējās katlu pirkt un jau noslēdza līgumu ar JS iepriekšējo valdi, taču pēc varas maiņas Jūrmalā jaunā JS valde nav gatava parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, uzskatot, ka katls ir vērtīgāks par SIA VCG ekspertu grupas aprēķinātajiem 6900 latiem.

Strīdīgais katls savulaik pārbūvēts, lai to varētu kurināt ar šķeldu. Ieguldīts Zviedrijas valdības piešķirtais aizdevums, un 200 000 latu nav atmaksāti joprojām, lai gan termiņš ir beidzies. Izveidojusies paradoksāla situācija - pārbūvētā puse katla pieder DŠ, otra puse joprojām ir JS īpašums, turklāt katlu no JS nomā mazākuma akcionārs SIA Viņķis par 59 latiem mēnesī un par tādu pašu summu iznomā tālāk DŠ.

Firmas.lv informācija liecina, ka DŠ reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmuma kapitāldaļas pieder Jūrmalas domei - 50%, SIA Kilbe - 40,91%, kā arī SIA Viņķis - 9,09%. SIA Kilbe kapitāldaļas pieder DŠ valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Ķeviņam - 76%, DŠ valdes loceklim Modrim Ekam - 12%, kā arī Jurim Bērziņam - 12%. Pa 50% SIA Viņķis kapitāldaļu pieder Arvidam un Līgai Knišļiem.

DŠ apgrozījums 2009.gadā bija 184 695 lati, bet zaudējumi - 2745 lati.

Jūrmalas domei pilnībā piederošais JS reģistrēts 1993.gadā. Uzņēmuma apgrozījums 2009.gadā bija 6 705 536 lati, bet peļņa - 285 877 lati.

 

18.03.3011., Delfi.lv.

Jūrmalas pilsētā norit sabiedriskā apspriešana Attīstības plāna projektam līdz 2023.gadam.

Tās gaitā Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) ir sagatavojusi pārskatu par pašiem strīdīgākajiem priekšlikumiem, galvenokārt saistībā ar dabas pamatņu pārvēršanu apbūvējamās teritorijās, pludmales apbūvi uz t.s. Lielās promenādes un apbūvi uz ūdeņiem. JAB aicinājumu plāna autoriem pārskatīt šos projektus ir parakstījuši gandrīz divi tūkstoši jūrmalnieku un tas ir nopietni satraucis "šeftmaņus", kuriem šķiet, ka ir vēl palikuši pilsētas īpašumi un sabiedriski izmantojamās teritorijas, ieskaitot kāpas, priežu mežus un palieņu pļavas, ko vēl var pagūt iznomāt un privatizēt. Domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis to sauc par investoru piesaistīšanu.

JAB aktivitātes Attīstības plāna autorus ir nopietni satraukušas, tāpēc tiek meklēti iespējamie pretlīdzekļi. Sākotnēji avīzē "Jūrmalas nedēļa" tikai publicēts JAB izplatītais materiāls, gan tikai ar pilnīgi pretējiem konkrēto jautājumu formulējumiem. JAB izdevās noskaidrot, ka lielākā daļa jūrmalnieku uz šo provokāciju nebija uzķērušies un ironizēja par visnotaļ primitīvo paņēmienu.

Materiāls ar anketēšanu Jūrmalas Nedēļas izdevumā Nr. 9 (202) ir sagatavots daudz rūpīgāk un pārdomātāk. Daudzi jautājumu formulējumi un to skaidrojumi ir veidoti pēc lieltirgotāju ieviestā principa "divi vienā". Piemēram, Lielās promenādes būvniecība pludmalē tiek pasniegta kā spiesta nepieciešamība cīnīties pret priekškāpas eroziju. Tas būšot nepievilcīgs un acij netīkams skats, ja kāpu nostiprināšanu neapvienos ar tūristiem un pilsētas viesiem nepieciešamām inženierbūvēm, ieskaitot pastaigu ceļu ar kafejnīcām, dušām , tualetēm, nomas punktiem utt. (14.lpp.). Cits piemērs ir mola būvniecība pie Lielupes ietekas jūrā, lai novērstu Lielupes grīvas aizsērēšanu. Šīs problēmas atrisināšanai pie mola un pludmalē, tiešā Raga kāpas tuvumā investoram ir jāatļauj būvēt desmit stāvu augstas ēkas (19.lpp.). Netiek piedāvātas alternatīvas. It kā erozijas mazināšanai nebūtu rodami citi, ar dabas faktoriem un materiāliem saistīti paņēmieni, bet mola būvniecībai vienīgais naudas avots var būt jūras krasta apbūvētājs.

Daži argumenti varētu izraisīt smaidu, ja tas nebūtu domāts nopietni. Piemēram, lai varētu pieļaut būvniecības turpināšanu palieņu pļavās Pliekšāna ielas galā un lai nebūtu jāatbild par investoru iemānīšanu šajās teritorijās, tiek apgalvots, ka Jūrmalas pilsēta ir republikas nozīmes pilsēta, nevis lauku teritorija un tai ir nepieciešama attīstība (16.lpp.). Arguments tikpat stingrs, kā tas betona dambis, kas norobežos upi no apbūves.

Krimināla rakstura iezīmes ir jaušamas anketas 6. jautājumā. Ja iepriekšējos trijos jautājumos (3.,4. un 5.) iedzīvotāji atbildētu noliedzoši saistībā ar iespējamību Jūrmalā kopumā atbalstīt dabas pamatņu transformēšanu (t.i. apbūvi) un nevēlēsies savai dzīvesvietai blakus redzēt intensīvāku attīstību (!), tad ir jābūt gataviem maksāt lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Ņemot vērā to, ka anketas autori aicina rakstītājus būt godīgiem un norādīt savu uzvārdu un adresi, tad ir liela šantāžas varbūtība, ņemot vērā domes politiķu un ierēdņu varu, spriežot par nodokļu atlaidēm un citiem sociāla rakstura jautājumiem. Diemžēl, bet JAB ir nācies saskarties ar bailēm no iespējamām nepatikšanām, aicinot jūrmalniekus izteikties par pilsētas problēmām un aicinot protestēt pret domes politiķu visatļautību.

JAB aicina izmantot doto iespēju un izteikt savu attieksmi jautājumā par pilsētas attīstību arī ar anketas starpniecību. Taču lūdzam būt uzmanīgiem un neļauties autoru vēlmei Jūs maldināt.

15.03.2011., Diena

Sabiedriskajai apspriešanai piedāvātā Jūrmalas teritorijas plānojuma redakcija ir salīdzinoši grūti lietojama, teikts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) parakstītā vēstulē Jūrmalas domei. Jāpiezīmē, ka pēc adekvātas rīcības Ādažu pagasta domes priekšsēža atstādināšanā no amata, Vējonis ir nedaudz pazeminājis toni - vēstulei ir tikai ieteikuma raksturs.

"Diena" otrdien raksta, ka šai vēstulei gan ir ieteikuma raksturs, jo plānojuma atbilstību normatīvajiem aktiem vērtēs nevis ministrija, bet Rīgas plānošanas reģions.

Vēstulē aizrādīts, ka plānojumam jābūt pietiekami skaidram un saprotamam ne tikai atsevišķiem plānošanas speciālistiem vai būvvaldei, bet arī iedzīvotājiem. No lietotāja viedokļa ir grūti novērtēt katrā funkcionālajā zonā atļautās izmantošanas un to aprobežojumus visā administratīvajā teritorijā kopumā. "Atsevišķi Apbūves noteikumu punkti ir noformulēti tā, ka tos var dažādi interpretēt, radot iespēju Apbūves noteikumu normu dažādai piemērošanai. Tādējādi, izstrādājot detālplānojumu, tiek dota iespēja noteikt citādu teritorijas izmantošanas veidu un apbūves parametrus, kā tas noteikts konkrētās pilsētas daļas attiecīgajā funkcionālajā zonā," aizrāda Vējonis. Ministrs aicinājis Jūrmalas domi uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Viņa padomniece Maija Pētermane norādījusi, ka vēstulei ir rekomendējošs raksturs, tomēr parasti pašvaldības ministrijas viedoklī ieklausās vai arī to atspēko ar saviem argumentiem. Jūrmalas mēra vietnieks Māris Dzenītis uz jautājumu, vai dome ņems šo vēstuli vērā, atbildēja: "Obligāti!"

Jūrmalas teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana pirms mēneša tika pagarināta, bet 17. martā noslēgsies. Nedēļu pirms apspriešanas beigām vietējā laikrakstā "Jūrmalas Nedēļas Ziņas" (JNZ) publicēta detalizēta anketa ar 60 jautājumiem, kurā piedāvāts paust attieksmi pret jautājumiem, kas apspriešanas sanāksmēs tika kritizēti, piemēram, augstceltņu būvniecību Lielupes krastā un promenādi vairākos pludmales posmos. Dzenītis uzskata, ka tāda sabiedriskā apspriešana kā Jūrmalā, rīkojot daudzas sanāksmes, nav veikta nekur citur valstī. JNZ numurs ar anketu esot izsūtīts uz visām pastkastītēm Jūrmalā. "Diena" gan noskaidrojusi, ka visai daudzi Jūrmalas iedzīvotāji anketu nav saņēmuši. Provizoriski dati liecina, ka apspriešanā piedalījušies jau vairāk nekā 3000 iedzīvotāji. Pats Dzenītis arī esot uzrakstījis iesniegumu ar 88 priekšlikumiem. "Ja mēs esam pateikuši, ka būs otrā redakcija, tas nozīmē, ka esam gatavi arī plānu mainīt," izteicās Dzenītis.

 

16.03.2011., Dienas Bizness

Tuvojas noslēgumam Jūrmalas teritoriālā plānojuma sabiedriskā apspriešana, taču neapmierināti ir uzņēmēji, iedzīvotāji un atbildīgā ministrija ( VARAM). Uzņēmēji sašutuši par neskaidrajiem apbūves noteikumiem, kurus var interpretēt tā vai citādi. Jūrmalnieki vēlas lielāku skaidrību par dabas pamatņu apbūvi, bet atbildīgā ministrija vēstulē Jūrmalas domei , ko parakstījis ministrs R. Vējonis, aizrāda pašvaldībai uz trūkumiem plānošanā. Diemžēl tam visam ir tikai rekomendējošs raksturs. Tomēr jaunā teritoriālā plānojuma autori sola VARAM teikto pieņemt zināšanai, izstrādājot teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju.

Dokuments grūti lietojams.

VARAM norāda, ka jebkuram pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentam ir jābūt pietiekoši skaidram un saprotamam ne tikai atsevišķiem plānošanas speciālistiem, bet arī iedzīvotājiem. «No lietotāja viedokļa ir grūti novērtēt katrā funkcionālajā zonā atļautās izmantošanas un to aprobežojumus visā administratīvajā teritorijā kopumā. Tāpat nav skaidroti Apbūves noteikumos funkcionālo zonu apzīmējumiem lietotie burtu un ciparu indeksi,» teikts vēstulē domei. VARAM secina, ka atsevišķi Apbūves noteikumu punkti ir noformulēti tā, ka tos var dažādi interpretēt. Izstrādājot detālplānojumu, tiek dota iespēja noteikt citādu teritorijas izmantošanas veidu un apbūves parametrus, kā tas noteikts konkrētās pilsētas daļas attiecīgajā funkcionālajā zonā. Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra spriedumā norādīts, ka Dzintaru mežā ieplānotā būvniecība iecerētajā veidā nav atļauta. Tikmēr Jūrmalas mērs Gatis Truksnis norāda, ka tas nebūt nenozīmē, ka Satversmes tiesas spriedumā minētajos zemesgabalos neko vairs nebūvēs, būšot vien jārīko plašāka un kvalitatīvāka sabiedriskā apspriešana.« Skatīsimies sabiedrības viedokli, varbūt jāatstāj Jāņupītes polderis ( applūstoša teritorija)kā lauksaimniecības zeme, varbūt jāizliekas, ka Bražciemā nav saceltas visādas būdas( vasarnieku patvaļīgā būvniecība), un jāatstāj viss kā ir. Vienai daļai iedzīvotāju nepatiks, ka pie viņu savrupmājām būvēs kūrorta iestādes, bet ir jāizsver, kas pilsētai dos lielāku labumu,» uz protestētājiem piktojas mērs.

Grib skaidrus nosacījumus

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB )valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms dokumenta izstrādātājiem lūdza: «Pirmās redakcijas sabiedriskajai apspriešanai papildus sagatavot un iesniegt pilnu sarakstu ar adresēm visām dabas teritorijām, kas ir plānotas apbūvei un pamatojumu, kāpēc tas tiek darīts. Tajā ietvert arī ūdensmalas ar apbūvi, pludmales promenādes ar apbūvi, visus jaunos skvērus un parkus ar apbūves iespējām .»Jūrmalnieki vēlējās uzzināt precīzu katra zemes gabala lielumu un kopējo bilanci - summu pa pozīcijām, kā arī minētos zemesgabalus norādīt atsevišķā kartē. «Šāda paskaidrojuma nepieciešamību – pamatot dabas pamatnes maiņu uz apbūves teritoriju, ir uzsvēris Augstākās tiesas senāts, izskatot un dodot spriedumu līdzīga rakstura tiesvedības,» turpina U.Kronblūms. G.Truksnis sola vēlreiz izvērtēt sabiedrības viedokli par dabas pamatņu apbūvi un tikai tad lemt par izmaiņām plānā.

Prasa ūdensvadu un tualetes

« Vispirms jāgādā par to, kas jau ir uzcelts un jādomā, kā uzlabot jūrmalnieku un viesu dzīves kvalitāti. Kamēr nebūs visā pilsētā ievilkts ūdensvads un kanalizācija, kā arī iekārtotas tualetes, nekāda kūrorta attīstība nebūs iespējama. Visvairāk viesi interesējas par neskartu dabu un elementāru higiēnas prasību ievērošanu,» skaidro SIA Jūrmalas promenāde vadītāja Sandra Balča.

Arī SIA IrisaM īpašniece Īrisa Meļeškeviča uzskata, ka vispirms jāsakārto un jāaizpilda tās viesnīcas un sanatorijas, kas Jūrmalā jau ir.« Tā nav nekāda uzņēmējdarbība uz pašvaldības zemes sabūvēt dzīvojamās mājas un tās pārdot. Pilsētai no tā nav nekāda labuma, jau tā sabūvētas mājas, kas stāv tukšas. Dabas pamatnes jāpietaupa nākamajām paaudzēm, bet mums jāsakārto jau uzbūvētais,» domā I.Meļeškeviča.

Baidās zaudēt atlaides

Pirms sabiedriskās apspriešanas pagarināšanas JAB iesniedza pašvaldībā gandrīz divus tūkstošus jūrmalnieku parakstu, kas bija pret šādu dokumenta redakciju, prasot neapbūvēt dabas pamatnes. Tomēr parakstu vākšana turpinās, kopumā savākti aptuveni trīs tūkstoši parakstu, kas gan atbalsta, gan noliedz topošo plānu. Jūrmalas mērs gan saka, ka tās nav parakstu vākšanas sacensības un parakstu skaitam neesot lielas nozīmes.

«Cilvēki pilnībā piekrita JAB iebildumiem, bet daudzi baidījās parakstīties - ja nu atņem nodokļu atlaides. Protams, ja tās pienākas, atņemt nevar, bet normālā sabiedrībā tādām bailēm no pašu vēlētas institūcijas nevajadzētu būt,» secina U.Kronblūms. Nav arī skaidrs, vai tiem jūrmalniekiem, kuru dzīves kvalitāti savrupmāju rajonos sabojās plānā solītās daudzstāvu ēkas, tiks samazināti nodokļi.

Aicina uz atklātību

«Lai nodrošinātu plānojuma leģitimitāti un plānošanas procesa atklātību, aicinu Domi būt par objektīvu un neitrālu institūciju, uzklausot un taisnīgi izvērtējot visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības,» aicina VARAM ministra R.Vējoņa parakstītā vēstule. Tikmēr JAB procesu vērtē citādi.« Domes darbība nekādi neliecina par neitrālu pozīciju. Abās ar Jūrmalas domes pozīciju saistītajās avīzēs jau sākotnēji parādījās nievājoši komentāri par JAB, tika publicēta saturiskā ziņā JAB viedokļa kopija ar aicinājumu būt "par" teritoriju apbūvēšanu. Sabiedriskajās apspriešanās bija tendence novirzīt dalībniekus no ļoti konkrētiem jautājumiem, jo argumentācijas daudzu teritoriju apbūvei faktiski nav. Arī iedzīvotāju acīs Dome faktiski ir izmaiņu "bīdītāji" nevis neitrāli izvērtētāji,» tā U.Kronblūms. Jūrmalas mērs sola, ka arī turpmākajā dokumenta izstrādes darbā pieaicinās sabiedriskās organizācijas un nevienu prom nedzīšot.«

Pēc 17. marta, kad beigsies sabiedriskās apspriešana, darba grupa veiks iesniegto priekšlikumu un saņemto institūciju sniegto atzinumu izvērtēšanu, kas būs par pamatu, lai sagatavotu pilnveidoto

plāna redakciju. Dome lems par to, vai tā būs otrā redakcija ar atkārtotu sabiedrisko apspriešanu vai jau kā galīgā redakcija, kas arī tiks nodota sabiedrībai izskatīšanai. Pēc galīgās redakcijas apstiprināšanas, teritorijas plānojums tiks nosūtīts Rīgas plānošanas reģionam atzinuma saņemšanai, pēc kura dome varēs lemt par plāna apstiprināšanu. Visādā ziņā – vēl viens sabiedriskās apspriešanas process būs,» skaidro plāna izstrādātāju Grupas93 pārstāvis Neils Balgalis. Viņš sola, ka papildu līdzekļi nebūs nepieciešami.

 

9.03.2011., Neatkarīgā Rīta Avīze

2007. gadā bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis kādā intervijā atzinās: «Esmu rakstiski vairākkārt iesniedzis savus priekšlikumus saistībā ar Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem. Atbildes nav.

Esmu piedalījies publiskajās apspriešanās, bet man radās iespaids, ka mans un citu ekspertu viedoklis tiek ignorēts.» Tagad, apspriežot jauno pilsētas teritoriālo plānojumu turpmākajiem 12 gadiem, izskatās, ka ekspertu viedokli uzklausa, bet... tāpat neņem vērā. SIA Grupa93, kas piedāvā savu plānojuma versiju, veiksmīgi ir radījusi iedzīvotāju piedalīšanās šķietamību: notiek sabiedriskās apspriešanas, kurās ir daudz vairāk protestu un iebildumu nekā atbalsta, taču plānojuma autori nesteidz pārskatīt dažas savas dīvainās nākotnes versijas. Tā kā strīdu par pilsētas attīstības koncepciju ir ļoti daudz, apspriešana ir pagarināta līdz 17. martam.

Neatkarīgā piedāvā interviju ar Leonīdu Alksni, cilvēku, kurš 20 gadus ir bijis Jūrmalas galvenais arhitekts.

– Jūs piedalījāties sabiedriskajā apspriešanā, un jums bija daudz priekšlikumu. Kā vērtējat jauno pilsētas plānu?

– Jā, esmu ar to rūpīgi iepazinies. Taču projekta analītiskajā daļā nevarēju ieraudzīt domes deputātu, Būvvaldes, vides aizsardzības un citu dienestu amatpersonu nostādnes un prasības projekta autoriem par iespējamajiem attīstības virzieniem, par problēmām, kuras vajadzētu risināt jaunajam projektam. Ja būtu konkrēti pateikts, ka nedrīkst līst dabas pamatnēs, tad droši vien nebūtu šo absurdo priekšlikumu par betonētām promenādēm pludmalē, par daudzstāvu apbūvi kāpās un vēsturiskās apbūves vietās.

– Kādas problēmas redzat šodienas pilsētā?

– Pilsēta kā kūrorts mirst. Tā nefunkcionē atbilstoši kūrorta mērķiem un prasībām. Ko darīt? Pirmām kārtām Saeimai ir jārada likums par Latvijas kūrortiem. Jāpanāk valsts atbalsts nacionālo kūrorta vērtību saglabāšanai un racionālai to izmantošanai. Jālauž privatizācijas līgums ar Ominasis Latvia, jo tas nav izpildīts. Tāpat jālauž līgums ar minerālūdens dziļurbumu un dūņu lauku privatizētājiem, jāsaprot, ka kūrorts Ķemeros var atdzimt tikai tad, ja sāks strādāt jauna kūrorta poliklīnika. Ir jābūvē jauna poliklīnika! Šo prasību Ominasis Latvia nav izpildījusi. Žēl, ka esam bijuši tik tuvredzīgi, ka vērtības, kas mums piederējušas, aizlaižam pa roku galam – ar to domāju Eižena Laubes projektēto balto kuģi – Ķemeru sanatoriju. Bet tajā pašā laikā no valsts budžeta investējam, manuprāt, apšaubāmajā Birkerta betona kalnā, ko nezin kāpēc dēvē par gaismas pili... Kļūda attiecībā uz Ķemeriem ir labojama: Ķemeru sanatorijai ir jākļūst par valsts akciju sabiedrību (kā tas bija līdz 1940. gadam), daļa akciju – atbilstoši ieguldījumam – varētu piederēt arī SIA Ominasis Latvia. Nacionālajām vērtībām jāpieder valstij, tas ir, mums. Lai maksimāli izmantotu Jūrmalas dabas vērtības, arī Lielupes–Dubultu zonā būtu nepieciešama kūrorta poliklīnika. Tās iespējamā atrašanās vieta jānosaka jaunajā projektā. 1971. gada ģenerālplānā tā bija paredzēta Dzintaros, bet tagad tajā vietā uzceltas dzīvojamās ēkas.

– Manuprāt, tieši pateicoties aplamajam plānojumam, Jūrmala jau sen pārvērtusies par Rīgas, kā arī Maskavas un Sanktpēterburgas guļamvagonu.

– Jā, to atzīst arī jaunā projekta autori. Bet kāpēc tādā gadījumā jāparedz jaunu daudzstāvu māju celtniecība, turklāt dabas pamatnēs? Tajā pašā laikā nav nekādu priekšlikumu par dzīves līmeņa uzlabošanu esošajās daudzstāvu dzīvojamajās teritorijās – Kauguros, Dubultos, Bulduros. Vai tiešām tur viss kārtībā ar apkalpošanas infrastruktūru? Nu protams, ne. To arī atzīst projekta autori, citēju: «Vērojama publiskās un sociālās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās.» Skaidrs, ka tāpēc projektā vajadzētu būt priekšlikumiem par minēto funkciju objektu iespējamo izvietojumu. Vajadzētu norādīt gājēju ceļus no dzelzceļa stacijām uz pludmali un upi, pie šiem ceļiem paredzot sabiedriskās apkalpošanas objektus. Un nevis pludmalē! Beidzot taču jāsaprot, ka pludmalē un kāpās neko kapitālu būvēt nedrīkst. Jāatsakās arī no daudzstāvu dzīvojamās apbūves bijušā zvejnieku kolhoza Uzvara ražošanas teritorijā. Tajā vietā jāparedz sabiedrisku sporta un atpūtas objektu celtniecība. Nebūtu slikti starptautiska jahtu osta. Varētu rezervēt vietu nelielai zivju pārstrādes ražotnei vietējo zvejnieku vajadzībām, lai saglabātu vecās tradīcijas. Kurš jūrmalnieks gan neatceras, kā smaržoja tikko žāvēti lucīši un reņģes! Šādi objekti veicinātu tūrisma attīstību.

– Projekta autori konstatē, ka «Lielupes grīva regulāri aizsērē, tādēļ jahtas un kuģi neienāk». Tā vietā, lai domātu, kā padarīt upi drošu un kuģojamu, projektētāji piedāvā būvēt betona dambjus palieņu pļavās. Bet ko tad īsti darīt?

– Projekts uz šo jautājumu atbildi nesniedz. Bet mērķim vajag būt tādam, kas novērš minētos trūkumus. Lielupe ir dziļākā upe Latvijā, vietām tā sasniedz vairāk nekā 20 metru dziļumu, bet palu laikā tās ūdeņi grauž krastu līkumu ārējās malas. Vislielākās nepatikšanas bijušas Dubultu–Majoru līkumā, Druvciemā un Valteros. Dzelzceļa līnija kopš 1877. gada uz jūras pusi pārnesta trīs reizes. Pats biju liecinieks krasta iegruvumam, kas 50. gados notika skaistā, saulainā augusta dienā Druvciemā, kad apmēram 200 kvadrātmetru krasta gabals ar skaistām, augstām priedēm pazuda upes dzelmē. Tas notika lēnām, un cilvēki, kuri atpūtās upes krastā, paspēja izglābties. Pēc tam meklēja veidus, kā upes bīstamību mazināt. 70. gados Dubultu–Majoru upes līkumā iebūvēja straumi bremzējošus šķēršļus, izraka Varkaļu kanālu ar slūžām, lai aizvadītu palu ūdeņus uz Babītes ezeru. Savukārt upes iztekā jūrā bija paredzēts uzbūvēt 400 metru garus molus, lai novērstu upes grīvas aizsērēšanu. Domāju, ka pie šā jautājuma izpētes un analīzes vēl jāatgriežas, lai upi padarītu kuģojamu.

– Jāatzīst, ka upju krasti parasti ir iemīļota atpūtas vieta gan pilsētniekiem, gan tūristiem. Iespējams, projekta autoru ideja par promenādi Druvciemā un Valteros nav slikta. Savukārt ierosinājums apbūvēt pludmali gan ir murgains.

– Druvciema un Valteru ideju – atbalstu. Var veidot mākslīgu promenādi starp Majoriem un Dubultiem, un tas būtu kājnieku tilts starp esošajiem šķērsmoliem. Šo promenādi varētu savienot ar Majoru un Dubultu stacijām, tā likvidējot gājēju plūsmu krustošanos ar dzelzceļu un transporta lineāro maģistrāli viena līmenī. Staciju tuvumā varētu piestāt arī kuģīši. Taču uzsveru: nekādas mākslīgas betona promenādes pludmalē un molus jūrā (Bulduros)! Šādi priekšlikumi ir svītrojami.

– Projekta autori uzsver, ka «ar pārspīlēti lielu vērienu risināta transporta attīstība 1971. gada ģenerālplānā». Vai tā ir? Manuprāt, šis jautājums palicis gandrīz bez ievērības.

– Tādiem projekta autoru apgalvojumiem nevaru piekrist. Un šajā projektā vispār nav nekādu priekšlikumu transporta attīstībai. Taču nāksies diskutēt par šādiem jautājumiem. Vai tilts pāri Lielupei vēlams Dubultos vai Valteros? Kurā gadījumā tas vieglāk pieslēdzams esošajam ielu tīklam? Vai nākotnē jābūvē jauna lineārā maģistrāle blakus dzelzceļam? Manuprāt, būtu lietderīgi vienā trokšņa koridorā apvienot dzelzceļu un autotransportu, tā uzlabojot dzīves kvalitāti tiem, kas dzīvo starp dzelzceļu un jūru.

– Tradicionālais priekšstats par Jūrmalu: šeit ir veselīgs priežu gaiss. Izskatās gan, ka tas aizplūst līdz ar lapu koku ekspansiju pilsētas mežaparkos. Arī par to pilsētas attīstītāji nedomā.

– Jūrmalas vecās priedes iet mazumā, tās mirst kā jebkurš dzīvs organisms. Projektā vajadzētu noteikt tās vietas, kurās lapu koki ņēmuši virsroku. Tos vajadzēs izcirst un vietā stādīt jaunas priedes, lai pēc 50 vai 100 gadiem Jūrmalā vēl augtu priedes.

– Ko redzat pozitīvu jaunajā projektā?

– Tajā ir daudz precīzāks un noteiktāks teritorijas funkcionālais zonējums. 1995. gada projektā bija tā dēvētās jauktās apbūves zonas, kas noveda pie daudziem apbūves absurdiem, piemēram, daudzdzīvokļu māju celtniecības ģimenes māju zemes gabalos. Pilsētas attīstītājiem tomēr gribu likt pie sirds: atcerieties, ka Jūrmala ir pilsēta mežaparkā, tāpēc nedrīkst paredzēt augstbūves (10 metri un vairāk) vēsturiski izveidojušajās apbūves zonās. Diskomfortu, ko rada šāda apbūve, taču esam pieredzējuši padomju laikos. Kempingus pilsētas teritorijā neparedzēt, izvietot tos pie iebrauktuvēm pilsētā. Un galvenais – likt mierā dabas pamatnes, kāpu zonu un pludmali.